IEVADS
Bērni ir tie, kas veidos mūsu valsts nākotni, kļūs par speciālistiem dažādās dzīves jomās. Tāpēc valsts, vecāku un skolotāju pienākums ir rūpēties, lai bērni augtu veseli, pilnvērtīgi attīstītos kā fiziski, tā arī garīgi.
Viens no galvenajiem veselību ietekmējošiem faktoriem ir uzturs. No uztura kvalitātes ir atkarīga bērnu attīstība, veselība un darbaspējas. Nepietiekams un nesabalansēts uzturs aizkavē bērnu augšanu un attīstību, mazina organisma pretestības spējas slimībām. Skolas vecuma bērniem ir iespēja izvēlēties uzturu, taču informācija par to, kas vēlams, kas ne, ne vienmēr ir pietiekama, tādēļ noteicējiem jābūt vecākiem un skolai.
Skolas uzdevums ir skolēnus nodrošināt ar zināšanām un prasmēm, kādas nepieciešamas, lai izprastu uztura nozīmi, spētu izvēlēties veselīgu uzturu un ievērot veselīga uztura ieteikumus, kuri balstīti uz uzturzinātnes atziņām.
Veselīga uztura paradumus skolēni sāk apgūt pamatskolā sociālo zinību, bioloģijas un mājturības stundā. Piemēram, stundās korektā formā tiek runāts par aptaukošanos un ķermeņa masas indeksu, bet mājturībā — par kalorijām un dienas ēdiena devām. Vidusskolā šīs zināšanas tiek padziļinātas un vairāk doti praktiski uzdevumi, kur tiek vairāk izkoptas prasmes un iemaņas, līdztekus zināšanām.
Diplomdarba autori dziļāk izpētīt uztura tēmas iekļaušana mācību saturā pamudināja apstāklis, ka, lai gan uztura tēma ir iekļauta mācību priekšmetu programmās, kas apgūta gan pamatskolā, gan padziļināti vidusskolā, tomēr problēmas, kas saistītas ar aptaukojošo bērnu īpatsvaru un to bērnu skaitu, kam ir vielmaiņas traucējumi, ir aktuāla mūsdienu sabiedrības problēma. Pēc pašreizējiem statistikas datiem, 2005. un 2006. gadā Valsts sabiedrības veselības aģentūras veiktajā pētījumā par veselību ietekmējošajiem paradumiem atklāts, ka gandrīz 7% aptaujāto Latvijas skolēnu no 11 līdz 15 gadu vecumam ir palielināta ķermeņa masa, bet gandrīz 1% ir aptaukošanās. Daudz satraucošāki dati, kas tika atklāti Latvijas vispārizglītojošo skolu pirmklasnieku vidū (2007./2008.mācību gads), liecina, ka Latvijā 21,5% septiņgadīgu bērnu ir lieka ķermeņa masa, ieskaitot aptaukošanos. Tāpēc arī darba autore nolēmusi noskaidrot vai izglītošana par uztura jautājumiem ir pietiekoša un skolēni pielieto šīs zināšanas dzīvē. Tiks pētīts, kādas zināšanas par uztura jautājumiem tiek skaidrotas un pasniegtas skolēniem, cik daudz mācību stundas tam tiek atvēlētas, analizējot mācību programmas, standartu un salīdzinot tās ar skolotāju tematiskajiem plāniem.
Šī darba veikšanai darba autore plāno izmantot daudzveidīgu literatūru, lai pilnīgāk varētu izprast un izanalizēt doto problēmu.
Darba autore galvenokārt izmanto Andersones R. grāmata „Izglītības un mācību priekšmetu programmas”, jo autore visuzskatamāk ir apkopojusi literatūru par izglītību un mācību saturu, kā arī mācību priekšmetu standartus, programmu paraugus, ko ir izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM); Rīgas Teikas vidusskolas (RTV) tematiskos plānus; Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) veiktos pētījumus par skolēnu veselību ietekmējošiem paradumiem, Puškareva „Attīstības psiholoģija un „Ievads veselības mācībā”, autora kolektīva „ Veselības grāmata” u.c.
Darba autore plāno veikt aptaujas skolēnu vidū, uzzināt viņu viedokli par veselīgu uzturu. Tāpat veikt intervijas ar priekšmetu skolotājiem un skolas ēdināšanas darbiniekiem.
Tāpēc savā diplomdarbā esmu izvirzījusi mērķi un uzdevumus.
Mērķis: noskaidrot tēmas „veselīgs uzturs” iekļaušanas iespējas pamatskolas un vidusskolas mācību saturā.
Pētījuma jautājumi:
1. Kāds ir apskatāmo jautājumu apjoms par veselīgu uzturu pamatskolas un vidusskolas mācību priekšmetu standartos un priekšmetu programmu paraugos?
2. Kādi ir skolēnu ēšanas paradumi un kas tos ietekmē?
Mērķa īstenošanai tiek izvirzīti šādi uzdevumi:
• Izpētīt teorētisko literatūru par pētāmo problēmu;
• Izpētīt reglamentējošos dokumentus;
• Noskaidrot skolēnu un skolotāju viedokli par uztura jautājumiem, izmantojot aptaujas metodi;
• Izvērtēt Rīgas Teikas vidusskolas (RTV) skolēnu ēšanas paradumus;
• Analizēt un izvērtēt RTV ēdnīcas ēdienkarti;
• Apkopot, analizēt un izvērtēt pētījumā gūtos rezultātus;
• Izstrādāt ieteikumus par uztura jautājumiem pamatizglītības un vidējās izglītības mācību priekšmetos.
Pētīšanas metodes:
• Pedagoģiskās un psiholoģiskās literatūras analīze;
• Dokumentu analīze;
• Anketēšana, intervija;
• Kvantitatīvā pētīšanas metode.
Pētījuma bāze: Rīgas Teikas vidusskola, 5.,8.,10. klašu skolēni, kopējais skaits – 193 respondenti, 5 priekšmetu skolotāji – veselības mācības, sociālo zinību, bioloģijas, dabaszinības, mājturības un tehnoloģijas.
Pētījuma struktūra: ievads, trīs nodaļas, nobeigums, izmantotās literatūras un avotu saraksts, anotācijas latviešu un angļu valodā, pielikums.
…
