NOBEIGUMS
Maģistra darba rakstīšanas laikā, analizējot zinātnisko literatūru, darba autore noskaidroja, ka runa ir viena no cilvēka galvenajām funkcijām, kas ļauj pilnvērtīgi attīstīties.
Lai raksturotu mācību procesa īpatnības, vājdzirdību un runas traucējumus, pusaudžu vecumposma sākumā bija nepieciešams noskaidrot, kas ir raksturīgs vājdzirdīgiem pusaudžiem.
Tieši tādēļ maģistra darba autore pirmajā un otrajā nodaļā apkopoja un analizēja teorētisko literatūru par pusaudžu vecumposmu un vājdzirdību.
Pusaudžu vecumposmā notiek dažādas psihofizioloģiskas izmaiņas. Arī tiek mainīts sociālais statuss. Tas viss ietekmē cilvēka, kā personības tapšanu.
Runas attīstība pusaudžu vecumposmā tiek raksturota kā vārdu krājuma paplašināšana un daudz jaunu zināšanu apgūšana, ko spēj nokodēt dzimtās valodas vārdu krājums. Tas sekmēs kopējo pusaudžu attīstību. Bet izmaiņas intelektuālajā sfērā dod iespēju patstāvīgi tikt galā ar skolas programmu. Tas liecina par runas nozīmīgumu.
Savukārt šajā vecumā liela nozīme ir sevis iepazīšanai, kā arī savas vietas noteikšanai sabiedrībā. Vājdzirdīgiem cilvēkiem šajā vecumposmā ļoti grūti, jo viņi sāk piešķirt citu jēgu tam, ka atšķiras no saviem vienaudžiem. Un ļoti svarīgi, kā viņi attiecas pret savu traucējumu.
Otrajā un trešajā nodaļā tika apkopota un analizēta teorētiskā literatūra par runas traucējumiem un vājdzirdību.
Maģistra darba autore atsaucoties uz izmantoto literatūru par vājdzirdību un runas traucējumiem, kurā tika atspoguļotas dzirdes pasliktināšanās pakāpes un tās rašanās iemesli, noskaidro, ka eksistē sakarība starp runas traucējumiem un laiku, kad sāka pazemināties dzirde. Tieši tādēļ ļoti nozīmīga ir savlaicīga diagnostika.
Katra dzirdes pasliktināšanās pakāpe sev ietver skaitlisku dzirdes pazeminājumu decibelos un dažās pakāpēs ir iespējama sazināšanas ar runas palīdzību. Vājdzirdīgs skolēns var arī patstāvīgi apgūt runu, bet tādā gadījumā runas traucējumu skaits palielinājās.
Bērniem kuriem ir pazemināta dzirde, tipiska ir nepilnīga attīstība visās runas jomās. Traucēta izruna, runas gramatiskā uzbūve un leksika. Bet rakstu runa attēlo mutisko runas traucējumu.
Darba autore uzskata, ka nedrīkst aizmirst, ka bērns mutisku runu uztver uz redzes un dzirdes pamata un var neadekvāti saprast tās saturu. Verbālā saskarsmē daudz kas palīdzēs vājdzirdīgiem bērniem: situācija, runātāja žesti un emocionālās izpausmes, piemēram, mīmika. Bet, kad viņš lasa, viņam nav tāda atbalsta un sapratnes grūtības daudzkārtīgi palielinās. Par to liecina pedagoģiskās izmēģinājuma darbības rezultāti.
Ceturtajā nodāļā tika apkopota un analizēta teorētiskā literatūra par mācību procesu, kas tajā raksturīgs vājdzirdīgiem pusaudžiem. Tika noskaidrots, ka mācību process vājdzirdīgiem pusaudžiem var būt dažāds. Tas ir saistīts ar to, ka vājdzirdīgie pusaudži var mācīties vispārizglītojošās skolās. Viss ir atkarīgs, no līmeņa un laika, kad sākas pazemināties dzirde un no kopējās attīstības līmeņa, ko sasniedz pusaudži.
Tika noskaidrots, ka vājdzirdīgiem bērniem paredzēta kompleksa diagnostika, ko analizē pedagoģiski medicīniskā komisija. Pēc rezultātiem noskaidrojas vai bērns būs spējīgs mācīties vispārējās izglītības iestādē. Vai viņam nepieciešama vairāk nopietna korekcijas palīdzība vai arī viņam nepieciešams apmeklēt speciālu izglītības iestādi kas paredzēta vājdzirdīgiem skolēniem.
Speciālo un vispārizglītojošo skolu programmu analīze uzrādīja, ka kopējais vispārizglītojošo priekšmetu skaits abas skolās ir vienāds. Darba autore atzīmēja trīs galvenās atšķirības speciālās un vispārizglītojošās skolas programmās:
valodas stundas speciālās skolās divkārt vairāk nekā vispārizglītojošā skolā;
pamatizglītība vājdzirdīgiem ilgst par vienu gadu ilgāk;
ir obligātas papildus stundas, kas paredzētas individuālam darbam: dzirdes uztveres attīstīšanai un izrunas veidošanai un arī rehabilitācijas nodarbībām.
Arī tika noskaidrots, ka mācību process speciālā izglītības iestādē ietver divu atšķirīgu uzdevumus grupas – tie ir sagatavojošie uzdevumi un pamatzinātņu mācīšana. Sagatavojošie uzdevumi tiek virzīti uz korekciju, kas ietver: runu, dzirdi un uztveres attīstību, arī skolēnu zināšanas par apkārtējo vidi. Par to secina speciāla programma. Korekcija palīdz skolēniem labāk izprast mācību vielu. Šie uzdevumi tiek risināti vienlaicīgi visā mācību procesa laikā.
Tika noskaidrots, ka mācību procesā pedagogi vairākos gadījumos izmanto individuālu pieeju katram skolēnam. Pedagogi ņem vērā katra skolēna attīstības īpatnības, izvērtēšanu mācību vielas skaidrošanas laikā. Mācību process galvenokārt ir balstīts uz redzes un dzirdes pamata.
Galvenais papildlīdzeklis mācību procesā vājdzirdīgiem skolēniem ir zīmju valoda. Zīmju valodas izmantošana vājdzirdīgiem skolēniem palīdz labāk uztvert jaunu informāciju. Par to liecina pedagoģiskas izmēģinājuma darbības rezultāti. Pēc speciālo pedagogu anketaptaujas analīzes, var konstatēt, ka pedagogi vienmēr izmanto zīmju valodu, kad skaidro jaunu informāciju un dod uzdevumus, tas arī apstiprina zīmju valodas nozīmi mācību procesā.
Vērtēšanas sistēmas analīze parādīja, ka pašiem skolēniem zīmju valodas izmantošana nav vēlama, viņiem jāmēģina runāt patstāvīgi.
Mācību procesā, kas paredzēts vājdzirdīgiem pusaudžiem speciālie pedagogi izmanto tādu pašu metodi kā vispārizglītojošas skolas pedagogi. Atšķirība tā, ka speciālie pedagogi biežāk izmanto uzskatāmi mutiskās metodes. Pastāvīgi notiek jaunā materiāla nostiprināšana. Bet patstāvīgie darbi notiek pedagogu uzraudzībā.
Gadījumā, ja vājdzirdīgs pusaudzis mācās vispārizglītojošā skolā viņam nepieciešama pastāvīga pedagoga uzmanība, lai pusaudzis apgūtu mācību materiālu ne daļēji, bet pilnīgi.
Savukārt jautājums par vājdzirdīgu skolēnu integrāciju pēdēja laikā ir ļoti aktuāls, jo mācoties vispārizglītojošā skolā bērni saņem to nepieciešamo socializāciju, kas labvēlīgi ietekmēs turpmāko dzīvi.
Tādu skolēnu integrācijas laikā nepieciešams atcerēties par viņu emocionāli psiholoģisko komfortu. Jo cik ir zināms, pusaudžu vecumposms ir ļoti sarežģīts un tieši šajā laikā bērniem nepieciešams atbalsts no vienaudžiem. Tajā laikā notiek autoritāšu maiņa. Var gadīties, ka vājdzirdīgu skolēnu nepieņems savā lokā skolēni bez traucējumiem, un tas var negatīvi atsaukties uz pusaudžu emocionālo stāvokli.
Paveiktā aptauja liecina par to, ka vecākie pusaudži ir mazāk gatavi palīdzēt un pieņemt savā klasē vājdzirdīgu vienaudži. Autore secina, ka integrācija nepieciešams realizēt pēc iespējas agrāk, un tam nepieciešama savlaicīgi veikta koriģējošā darbība.
Maģistra darba autore ir izdarījusi vairākus secinājumus.
Analizējot zinātnisko literatūru, var teikt, ka latviešu valodā ir samērā maz speciālās literatūras, tomēr ir sniegts, gan vājdzirdības raksturojums, gan runas…
