Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:712600
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.06.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 81 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Potenciālie lituānismi pēc fonētiskajām pazīmēm    10
1.1.  Vietvārdi ar -ģ- priekšējās rindas patskaņu priekšā    13
1.2.  Vietvārdi ar -ķ- priekšējās rindas patskaņu priekšā    16
1.3.  Vietvārdi ar saknes konsonantu -š- potenciālā -s- vietā    20
1.4.  Vietvārdi ar saknes konsonantu -ž- potenciālā -z- vietā    22
1.5.  Vietvārdi, kuru saknē saglabāts tautosilabiskais savienojums -an-    24
1.6.  Vietvārdi, kuru saknē saglabāts tautosilabiskais savienojums -en-    25
1.7.  Vietvārdi, kuru saknē saglabāts tautosilabiskais savienojums -in-    27
1.8.  Vietvārdi, kuru saknē saglabāts tautosilabiskais savienojums -un-    28
2.  Potenciālie lituānismi pēc morfoloģiskajām pazīmēm    30
2.1.  Piedēkļu -išk- un -išķ- derivāti    32
2.2.  Piedēkļa -ič- derivāti    44
2.3.  Piedēkļa -ūn- derivāti    45
2.4.  Piedēkļa -in- derivāti    48
3.  Potenciālie lituānismi pēc leksiski semantiskajām pazīmēm    51
3.1.  Vietvārdi ar floras nozīmi    53
3.2.  Vietvārdi ar faunas nozīmi    55
3.3.  Vietvārdi ar fizioģeogrāfisku un vietas nozīmi    58
3.4.  Vietvārdi, kas darināti no antroponīmiem    62
3.5.  Raksturojoši vietvārdi, kas darināti no īpašības vārdiem    66
3.6.  Vietvārdi, kuriem pamatā ir ļoti dažādas nozīmes vārdi    69
4.  Neskaidrie potenciālie lituānismi    74
4.1.  Neskaidrie potenciālie lituānismi pēc fonētiskajām pazīmēm    78
4.2.  Neskaidrie potenciālie lituānismi pēc morfoloģiskajām pazīmēm    80
4.3.  Neskaidrie potenciālie lituānismi pēc leksiski semantiskajām pazīmēm    85
  Tēzes    89
  Saīsinājumu saraksts    92
  Izmantotā literatūra    93
  Anotācija    98
Darba fragmentsAizvērt

Valodas vēstures izzināšanā ļoti svarīgs uzdevums ir apzināt un pētīt dažādos aizguvumus no citām valodām, kuri funkcionē mūsu valodā. Viens no izpētes veidiem ir vietvārdu vākšana un etimoloģizēšana.
“Vietvārdi ir it kā kāds zemes arhīvs, kas līdzīgi dokumentu arhīviem var sniegt ziņas par bijušajiem laikiem.” (Endzelīns 1980, 255)
Vietvārdi var zināmā mērā arī liecināt, kāda valoda tiem varētu būt pamatā. Līdz ar to ikviena apvidus vietvārdi pēc to etimoloģiskās analīzes spēj atklāt gan to, kādu valodu pēdas rodamas vietvārdos, gan arī – pie kādas etniskās grupas piederējuši šo vietvārdu devēji. (Dambe 1986, 97).
Latvijas vietvārdus zinātniskos nolūkos reģistrēt sāka jau XIX gs. pēdējā ceturksnī, kad 1892. gadā A. Bīlenšteins ierosināja tos apzināt un pierakstīt. Tajā laikā tika pierakstīts diezgan liels skaits Kurzemes un Vidzemes vietvārdu. Kopš tā laika Latvijas vietu vārdus ir vākuši un pētījuši daudzi – K. Ancītis, V. Bīlenšteins, Brīvnieku Liesma, O. Bušs, K. Draviņš, Dz. Hirša, K. Kasparsons, E. Kurcalta, V. Ozoliņš, J. Plāķis, A. Lerhis-Puškaitis, M. Rudzīte, M. Siliņš, I. Šmite, I. Vīksne, D. Zemzare u. c. (Lvv I 5–6) . Īpaši ievērojams ir akadēmiķa J. Endzelīna veikums Latvijas vietvārdu vākšanā un pētīšanā. J. Endzelīna darbs “Latvijas PSR vietvārdi” nācis klajā divos sējumos (līdz burtam O ieskaitot). Pirmais sējums izdots 1956., otrais – 1961. gadā. Vietvārdu vākšanā un sistematizēšanā J. Endzelīnam daudz palīdzējusi Latviešu valodas krātuve 20. gs. 30-tajos gados, īpaši E. Hauzenberga un V. Rūķe. R. Grabja vadībā savākti visi publicētie, kā arī vēl nezināmie vietvārdi gan no rakstu avotiem, gan no arhīviem, gan no tautas mutes. O. Saliniece un E. Šmite, kopš 1951. gada V. Dambe sistematizēja J. Endzelīnam nododamo kartotēku. Pats J. Endzelīns rakstījis Latvijas PSR vietvārdu manuskriptu ligzdu sistēmā, kārtojot alfabētā pēc ligzdas pamatvārda. (Lvv I 9) Par krājuma “Latvijas PSR vietvārdi” I daļas 1. sējumu , līdz burtam J ieskaitot, 1957. gadā tika piešķirta republikas prēmija.
Latviešu valodā vārdi ir aizgūti no visām kaimiņu valodām, tai skaitā arī no lietuviešu valodas. Lietuvieši un latvieši ir ne tikai kaimiņi ģeogrāfiskā izpratnē, bet arī pieder pie baltu tautām. Abas valodas ir radniecīgas. Pētījumi rāda, ka lietuviešu valoda ir seniskāka fonētiskajā un morfoloģiskajā ziņā, nekā latviešu valoda. Latviešu valodas skaņas un formas daudzos gadījumos cēlušās no tādām skaņām un formām, kādas lietuviešu valodā vēl tagad sastopamas. Ir gadījumi, kad kādam vārdam senāka nozīme patvērusies latviešu valodā. (Brence 1963,255) Senatnē, kad bija aizsākušies procesi, kuru rezultātā notika austrumbaltu lingvistiskās kopienas sašķelšanās, iezīmējās lietuviešu un latviešu valodu tipa raksturīgās īpatnības (Dini 2000, 206). Aizguvumi tātad varēja ienākt tikai tad, kad valodas jau bija nošķīrušās un katrā no tām bija parādījušās īpatnības, pēc kurām šie aizguvumi tiek noteikti.
Lituānismi ir aizguvumi, kuru ģenētiskais avots ir lietuviešu valoda. Lituānismu aizgūšanas motīvi ir valodu kontakti, divvalodība, sociālie sakari, vārdu krājuma papildināšana, ekspresīvās leksikas papildināšana. Ekspresīvās leksikas papildināšanas nolūkā ienākušie lituānismi ir īpaši noturīgi, jo tos neietekmē tāds fakts, kā, piemēram, reāliju zudums (Šaudiņa 1994, 11).
Pirmās norādes par lituānismiem latviešu valodā jau dod XVII gs. Fīrekera un Langija vārdnīcu rokraksti, par aizguvumiem no lietuviešu valodas norādes dotas arī XVII gs. Manceļa vārdnīcā, norādījumi par aizguvumiem no lietuviešu valodas sastopami G. F. Stendera 1761. gada vārdnīcā. Plašāki etimoloģiski komentāri vārdiem, kas ienākuši no lietuviešu valodas, ir atrodami Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcā ievietotajiem vārdiem. Piezīmes par lituānismiem latviešu valodā atrodamas arī E. Frenkeļa lietuviešu valodas etimoloģiskajā vārdnīcā (Fraenkel E. “Litauishes etimologisches Worterbuch.” Heidelberg, Gotingen, 1955-65). (Zemzare 1961, 412)
Barbarismu vietā darinot jaunvārdus latviešu valodā, lietuviešu valodu kā neoloģismu avotu izmantojuši mūsu tautieši J. Alunāns un A. Kronvalds. Lituānismus savā daiļradē izmantojuši arī latviešu rakstnieki J. Janševskis, J. Jaunsudrabiņš u.c., kas dzimuši un auguši Lietuvas pierobežā (Šaudiņa 1994, 4).…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −28,40 €
Materiālu komplekts Nr. 1178967
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties