Mūsu sabiedrībā valda uzskats, ka mūsdienu jaunieši ļoti maz lasa grāmatas. Šajā Zinātniski pētnieciskā darba ietvaros autors centīsies noskaidrot vai šis uzskats ir patiess vai arī maldinošs. Zinātniski pētnieciskā darba autors centīsies uzzināt, kādu motīvu vadīti jaunieši lasa grāmatas vai kādu citu lasāmvielu. Darba autors uzskata, ka būtu svarīgi noskaidrot tieši Kuldīgas jauniešu attieksmi pret lasīšanu, jo pēdējo pāris gadu laikā šāds pētījums nav veikts.
Grāmatas vairāku gadsimtu garumā ir kalpojušas gan kā viena no izklaides iespējām attiecīgā laika sabiedrībai, gan arī ar grāmatu palīdzību cilvēki varēja uzzināt sev interesējošo informāciju, tomēr laiki ir mainījušies. Gandrīz visu cilvēkam nepieciešamo informāciju konspektīvā veidā ir iespējams atrast internetā. Izklaidi mums sniedz gan televizors, gan datorspēles, gan citas modernās tehnoloģijas. Tad kāpēc mums vispār vajadzētu lasīt grāmatas? Darba autors uzskata, ka grāmatu lasīšana atraisa mūsu iztēli, sniedz padziļinātu aprakstu par jebkuru tēmu, kā arī palielina mūsu vārdu krājumu, tātad grāmatu lasīšana attīsta mūsu intelektu.
Zinātniski pētnieciskā darba tēma Kuldīgas Novada jauniešu attieksme pret lasīšanu tika izvēlēta, jo, pēc darba autora domām, pēdējo gadu laikā vairāk samazinās jauniešu interese par grāmatu lasīšanu un šī tēma obligāti būtu jāaktualizē, ja ne valsts līmenī tad vismaz skolas un Novada līmenī.
Darba mērķis: Izpētīt, ko par grāmatu lasīšanu domā mani vienaudži, kā arī atklāt lasīšanas vai nelasīšanas iemeslus..
Darba uzdevumi:
1. Iepazīties un analizēt literatūru par grāmatām un lasīšanu;
2. Noskaidrot teorētiskas nostādnes jautājumos par lasīšanas ietekmi uz personības attīstību;
3. Aptaujāt Kuldīgas Novada skolu audzēkņus, lai noskaidrotu viņu attieksmi pret lasīšanu;
4. Intervēt Kuldīgas 2. vidusskolas un Kuldīgas Galvenās bibliotēkas bibliotekāres, lai noskaidrotu viņu viedokli par lasīšanas tendencēm jauniešu vidū;
5. Analizēt datus un veikt secinājumus.
Darbā izmantotās metodes: literatūras studijas un analīze, intervēšana, anketēšana, anketas datu apstrāde.
Darba struktūra: darbs sastāv no ievada, 4 nodaļām, 9 apakšnodaļām, 6 secinājumiem, 10 izmantoto informācijas avotu saraksta un 4 pielikumiem. Darbā ir 10 attēli.
Pētījuma bāze: Kuldīgas novada skolu skolēni vecumā no 15 – 19 gadiem.…
