NOBEIGUMS
Izstrādājot bakalaura darbu „Līgumsoda tiesiskais regulējums un problēmas komercdarījumos”, autore vēlējās atklāt, kādēļ nevar attiecināt Civillikumā noteiktās, līgumsodu regulējošās tiesību normas uz visiem darījuma veidiem – civiltiesiskiem un komercdarījumiem. Pēc ilgiem gadiem 2013.gadā tika nolemts veikts izmaiņas normatīvajos aktos attiecībā uz līgumsodu, kas iespējams daļēji risinās pastāvošās problēmas, taču pēc autores domām nesekmēs saistību izpildi komerclīgumos. Viena no svarīgākajām problēmām Latvijā ir nesamērīgu līgumsodu problēma, ar kuru šobrīd likumdevējs cenšas novērst, ieviešot jaunu līgumsoda regulējumu, kas balstīts uz Eiropas Savienības Padomes rekomendācijām.
Savukārt komercdarījumos starp Eiropas Savienības dalībvalstu komersantiem ir izveidojusies situācija, ka līguma materiālo saistību nepildīšana kļuva par izdevīgu sava veida kredītu. Likumiskie procenti, kuri jāmaksā komersantam saistību nokavējuma gadījumā ir zemāki nekā banku kredīta piedāvātie procenti. Materiālo saistību nepildīšanas dēļ izplatīta kļuva maksātnespējas un bankrotprocedūras. No tā izriet, ka procenti nespēj pietiekoši nodrošināt materiālu saistību izpildi.
Šī iemesla dēļ, autore izvirzīja darba mērķi – izpētīt, vai, ieviešot jaunu līgumsoda regulējumu, tiks atrisināta nesamērīgu līgumsodu problēma un kā tas ietekmēs saistību izpildi komercdarījumos.
Darbā izvirzītais mērķis tika sasniegts, salīdzinot līgumsoda institūta regulējumu Eiropas Savienības normatīvajos aktos ar tā regulējumu Latvijas Republikas normatīvajos aktos un praktisko līgumsoda iedarbību, autore konstatēja, ka Eiropas Savienības tiesību aktos tiek rekomendēts ieviest fiksēto, vienreiz maksājamo līgumsodu. Pēc autores domām, tas nav labākais piedāvājums no Eiropas Savienības puses un pirms ieviest šādu regulējumu nacionālajos likumos būtu nepieciešams izpētīt, kā tas darbosies dažādās situācijās. Fiksētā līgumsoda regulējums tiek piedāvāts 2013.gadā Likumprojektā „Civillikuma grozījumu projekts”. Fiksētais līgumsods tiek uzskatīts par labu „ieroci” cīņā ar nebanku kreditēšanas iestāžu nesamērīgiem līgumsodiem, taču tā iedarbība uz citiem darījuma veidiem netika izvērtēta.
Darbā tika atklāta līgumsoda loma un mērķis komercdarījumos, tika izvērtēta līgumsoda grozījumu projekta iedarbība uz komercdarījumiem un analizēta „samērīga līgumsoda” ģenerālklauzula, kas ir pats svarīgākais kritērijs, norādot līgumsodu, visos darījumos.
…
