Līgums kā saistību rašanās pamats

Cilvēki ikdienā stājas visdažādākajās sabiedriskajās attiecībās. Daļu šo attiecību regulē tiesību normas, kurās ir noteikts, kā jārīkojas personām dažādās dzīves situācijās. Attiecības, kuras regulē tiesību normas, sauc par tiesiskajām attiecībām. Tiesiskajās attiecībās stājas kā personas, tā arī uzņēmumi, iestādes un organizācijas. Savukārt visai daudzas un dažādas attiecības regulē Latvijas Republikas Civillikums u.c. civiltiesību akti.
Saistību tiesiskajām attiecībām raksturīgi, ka viena no pusēm ir apveltīta ar noteiktām tiesībām, bet otrai pusei ir attiecīgs pienākums. Šādu civiltiesisko attiecību rezultātā rodas civiltiesiskā saistība. Saskaņā ar CL 1401. p., uz saistības pamata vienai personai- parādniekam- pienākas izdarīt otras personas- kreditora- labā noteikta darbība, kam ir mantiska vērtība. Šādas saistības var rasties uz dažādiem pamatiem. Tās var būt gan likumiskas, gan arī prettiesiskas rīcības rezultāts. Visas likumīgās saistības aizsargā valsts un pārkāpuma gadījumā tiesīgajai pusei ir iespēja celt prasību tiesā un ja ir pozitīvs spriedums, tad arī prasīt tā izpildi.
Visbiežāk saistības rodas darījumu rezultātā. Savukārt visizplatītākie ir divpusējie un daudzpusējie darījumi. Šādus darījumus sauc par līgumiem. Līgums ir visplašāk lietotais saistību nodibināšanas veids. Ar līgumu palīdzību personas regulē gan rīcību ar lietām ( atdošanas, atsavinājuma līgumi, dāvinājums, īre, noma ), gan darbu izpildi, svešu lietu pārzināšanu, gan saskaņotu darbību kopīga mērķa sasniegšanai. Civillikums gandrīz pilnīgi vienveidīgi regulē līgumattiecības, nenodalot tās, ko nodibina fiziskas personas, un tās, ko nodibina juridiskas personas.…