Mēs katrs dzīvojam tikai vienu garāku vai īsāku mūžu, bet mūsu īpašums kā mantojums var pāriet no paaudzes paaudzei vairāku simtu gadu garumā, tāpēc bieži cilvēkiem nākas saskarties ar mantojuma lietu kārtošanu, kad mirst kāds no radiniekiem vai arī cilvēkiem, kuri bija uzskatījuši kādu par cienīgu saņemt viņu atstāto mantojumu. Un tikai no mantojuma atstājēja ir atkarīgs tas, kādā veidā viņš novēlēs savu mantu vai tiesības savas nāves gadījumā. Mantojuma atstājējs var aktīvi piedalīties savas mantas turpmākā likteņa noteikšanā un sastādīt pēdējās ribas rīkojumu vai arī būt pasīvais mantojuma atstājējs, kurš sava īpašuma tālāko likteni atstāj likuma ziņā.
Mūsdienu cilvēku dzīvē arvien lielāku lomu ieņem mantiskie labumi, tāpēc daudzi cilvēki jau pusmūža gados sāk domāt par to, kas notiks ar viņa īpašumu pēc nāves. Aizvien biežāk cilvēki cenšas nodrošināt savas mantas tālāko likteni viņu nāves gadījumā un izsaka savu pēdējo gribu testamenta vai mantojuma līguma formā. Lai izvēlētos vienu no šiem veidiem, ir jāzina visas priekšrocības un trūkumi, ko piedāvā katrs no mantojuma pieņemšanas veidiem.
Visplašāk sabiedrībā zināmās ir likumiskā un testamentārā mantošana, bet pret līgumisko mantošanu cilvēki izturas ar piesardzību vai arī vispār nav informēti par šādu iespēju novēlēt kādam mantu savas nāves gadījumā. Tas notiek tikai tāpēc, ka nav pietiekami daudz informācijas par šo mantojuma pieņemšanas veidu. Līgumiskā mantošana ir viens no vismazāk izplatītajiem un pazīstamākajiem mantas, tās daļu un tiesību atstāšanas veidiem, kur kāda persona dot pēdējo gribas rīkojumu par savas mantas turpmāko likteni, savas nāves gadījumā. Tādēļ ir nepieciešams šo mantojuma pieņemšanas veidu – līgumisko mantošanu – apskatīt dziļāk.
Bakalaura darba mērķis: izpētīt līgumiskās mantošanas tiesisko reglamentāciju un mantojuma līguma noslēgšanas procesuālo kārtību Latvijā.
Bakalaura darba uzdevumi:
1)apskatīt līgumiskās mantošanas un mantojuma līguma jēdzienu;
2)izdibināt līgumiskās mantošanas priekšrocības un ierobežojumus;
3)iepazīties ar mantojuma līguma slēgšanas nosacījumiem;
4)iepazīties ar mantojuma līguma apstrīdēšanas un atcelšanas iemesliem;
5)apskatīt mantojuma līguma obligāto formu;
6)iztirzāt mantojuma līguma saturu;
7)izpētīt zvērināta notāra lomu līgumiskajā mantošanā;
8)analizēt dažādus juridiskās literatūras autoru viedokļus;
9)analizēt Latvijas tiesu nolēmumus mantojuma lietās.
Bakalaura darba objekts: līgumiskā mantošana kā viens no mantojuma pieņemšanas veidiem.
Bakalaura darba priekšmets: līgumiskās mantošanas kārtība.
Bakalaura darbs sastāv no trīs nodaļām:
Pirmajā nodaļā - “līgumiskās mantošanas priekšrocības un ierobežojumi” tiek apskatīts mantojuma līguma jēdziens, personas, kurām piemīt spēja noslēgt mantojuma līgumu, neatraidāmo mantinieku tiesības uz viņu neatraidāmo daļu, kā arī mantojuma līguma apstrīdēšanas un atcelšanas kārtība.
Otrajā nodaļā – “mantojuma līguma forma un saturs” tiek apskatīta mantojuma līguma noslēgšanai nepieciešamā forma, iztirzāts mantojuma līguma saturs, tas ir, apskatīts mantojuma līguma priekšmets, kā arī noskaidroti līdzēju (mantojuma atstājēja un līgumiskā mantinieka) pienākumi un tiesības.
Trešajā nodaļā – “zvērināta notāra nozīme līgumiskajā mantošanā” tiek apskatīti mantojuma līguma noslēgšanas un noformēšanas un līgumiskā mantinieka apstiprināšanas mantojuma tiesībās noteikumi.
Darbā tika izmantotas šādas pētījuma metodes:
salīdzināšana (pieejamā informācija tika salīdzināta, tika izdibinātas būtiskās īpašības un pazīmes);
analoģija (tika izdarīti loģiski secinājumi);
vēsturiskā metode (tika veikts neliels ieskats mantošanas tiesību attīstībā);
analīze (pētāmais priekšmets – “līgumiskā mantošana” tika sadalīts vairākos etapos, lai to varētu vieglāk apskatīt).
Rakstot bakalaura darbu tika izmantoti sekojoši informācijas avoti: normatīvie akti, juridiskā literatūra, publikācijas, interneta resursi, kā arī tiesu prakse (tiesu nolēmumi).
Šajā darbā tiks uzzināts un atspoguļots svarīgākais, kas saistīts ar šo tēmu – “līgumiskā mantošana kā viens no mantojuma pieņemšanas veidiem”.…
