Līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Šis ir vispārīgs jēdziens, attiecināms ne tikai uz saistību tiesībām, bet arī uz jebkādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu.
Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību. Šis līguma jēdziena skaidrojums uzsver to, ka saskaņotais gribas izpaudums ir vērsts uz saistību tiesību nodibināšanu, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
Šajā līgumu grupā ietilpst pirkuma, īres un nomas, kā arī apsaimniekošanas līgumi.
Tā kā saskaņā ar CL dažreiz šo līgumu priekšmets var būt gan ķermeniskas gan bezķermeniskas lietas, tad precizēšu, ka šajā darbā tomēr tiks aplūkota ķermeniskas lietas – nekustama manta (īpašums).
Nekustama manta ir “īpašuma attiecību objekts, kas nav pārvietojams vispār (zeme) vai nekaitējot tā saimnieciskajam mērķim ( māja, cita būve, dzelzceļš ar piederumiem). Īpašuma tiesības uz nekustamu mantu, kā arī to apgrūtinājumus nostiprina zemesgrāmatās”1.
Sīkāk apskatīsim šo līgumu veidus - īres un nomas līgumu, kā arī pirkuma un apsaimniekošanas līgumu.
Pirkuma līgums ir viens no svarīgākajiem un izplatītākajiem civiltiesiskajiem darījumiem. Pirkums vienam līguma dalībniekam vienlaicīgi ir pārdevums otram. Tādēļ dažos gadījumos likumā nākas runāt arī par pārdošanu.
‘’Pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību.’’2
Pirkuma līgumā puses sauc par pircēju un pārdevēju. Pirkums ir samērā vienkāršs, ja puses apmainās ar lietu un naudu, kaut gan arī tad vēlāk var rasties strīdi par lietas trūkumiem, apgrūtinājumiem vai patieso vērtību. Daudz sarežģītāks ir līgums tad, ja pirkuma objekts ir nekustamais īpašums, samaksa un lietas nodošana paredzēta vēlāk, līgumā ietverti dažādi blakus noteikumi. Tad pārdevēja pienākumos ietilpst īstā laikā un īstā vietā nodot pircējam pārdoto lietu ar visiem tās piederumiem, kā arī visu to, kas vajadzīgs īpašuma tiesību noformēšanai un pierādīšanai. Tātad nekustamā īpašuma pārdevējam jānodod pircējam dokumenti par to, uz kāda pamata viņam pieder nekustamais īpašums, kā arī tā plāns, inventarizācijas akts u.c.
…