Lietuviešu cilmes vietvārdi J.Endzelīna "Latvijas PSR vietvārdos” (I, II, A – O ) un "Latvijas vietvārdu vārdnīcā”(P)

Jāņa Endzelīna devums valodniecībā

Latviešu profesoru J. Endzelīnu (22.02.1873. – 01.07.1961.) profesors Kazimiers Būga ir nosaucis par latvju milzi par viņa nopelniem baltistikā. Latviešu valodniecību tagad bez J. Endzelīna vārda nemaz nevar iedomāties.
Tā kā šajā darbā galvenā uzmanība veltīta vietvārdiem, aizguvumiem no lietuviešu valodas, tad tiks apskatīts profesora veikums Latvijas vietvārdu izpētē, turklāt dažādos virzienos, ka arī viņa ieguldījums lituānistikā. Te būs pamanāmas arī grūtības, ar kurām Endzelīnam nācies saskarties, veidojot „Latvijas PSR vietvārdus”.

1.1. Latvijas vietvārdu vākums un pētīšana

Jau 1904. gadā žurnālā „Austrums” IV 270. – 272. lpp. rakstā „Filologa piezīmes Konversācijas vārdnīcas redakcijai” J. Endzelīns vēršas pret nemākulīgiem mēģinājumiem izskaidrot vietu nosaukumu pirmatnējo nozīmi.
1911. gadā „Dzimtenes Vēstneša” 43. numurā publicēts ievērības cienīgs raksts „Ventas vārds un kūru tautība”, kur pamatoti noraidītas pastāvošās atziņas, ka kurši ir lībiešu senči un upes nosaukums ir lībiešu cilmes, un, galvenokārt balstoties uz vietvārdiem, pierādīts, ka kurši ir bijusi baltu etniska grupa, kas runājusi pārejas dialektu starp latviešu un leišu valodu. Jāpiebilst, ka par Ventas vārda izcelsmi valodnieki joprojām strīdas [ Dambe 1989, 234 ].
Šā paša gada beigās „Dzimtenes Vēstneša” 299. numurā lasāms J. Endzelīna raksts „Piezīmes par muižu vārdiem un vietu nosaukumiem vispār”, kur aicināts vietu nosaukumus rakstīt pareizi, t.i., tā, kā tauta tos izrunā, un, otrkārt, ieteikts RLB Zinību komisijai parūpēties par Latvijas vietu nosaukumu izdevumu.
Par vietvārdu vākšanas nepieciešamību it īpaši valodnieku un vēsturnieku vajadzībām etnoģenēzes un citu problēmu risināšanā un praktiskām vajadzībām kartēs un citur Endzelīns ir atgādinājis vairākkārt, piemēram, 1920. gadā rakstā „Savāksim Latvijas vietu vārdus!” (Latvijas Vēstnesis Nr.113, 27. nov.) un 1921. gadā rakstā „Par mūsu vietvārdu vākšanu” (Latvijas Sargs Nr. 108, 15. maijā). Aicinājumiem sevišķu panākumu nav bijis. Tāpēc ar dažu kolēģu un dažu studentu atbalstu profesors sācis vākt Latvijas vietvārdus tepat Rīgā [Dambe 1989, 234].
1922. gadā publicēti jau ievadā minētie Latvijas vietu vārdi I daļa – Vidzemes vārdi. II daļu – Kurzemes, Zemgales un Latgales vārdus Endzelīns izdevis par Kultūras fonda līdzekļiem 1925. gadā.

…