Liellaiduma koka pārseguma racionālo paramet... / ID: 989623

Autors: Anonīms autors (20)

Vērtējums:

Publicēts: 10.02.2024.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 46 vienības

Atsauces: Ir

Laikposms: 2021. - 2025. g.

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
1.	IEVADS	12
2.	APSKATĀMĀ OBJEKTA IESPĒJAMO KONKONSTRUKTĪVO RISINĀJUMU KLASIFIKĀCIJA	17
2.1.	Rāmji	17
2.1.1.	Rāmju klasifikācija pēc statiskās shēmas	17
2.1.2.	Rāmju klasifikācija pēc izmantojamā materiāla	18
2.1.3.	Rāmju klasifikācija pēc rīģeļa veida	19
2.1.4.	Rāmju klasifikācija pēc elementiem	23
2.1.5.	Rāmju klasifikācija pēc kolonnas veida	24
2.2.	Arkas	26
2.2.1.	Arku klasifikācija pēc statiskās shēmas	26
2.2.2.	Arku klasifikācija atbilstoši laiduma un augstuma attiecības	27
2.2.3.	Arku klasifikācija pēc konfigurācijas	28
2.2.4.	Arku klasifikācija pēc šķērsgriezuma	29
2.3.	Konstruktīva risinājuma izvēle salīdzinājumam	30
2.4.	Darba mērķis un uzdevumi	31
3.	TRIJU LIELLAIDUMA VARIANTU SALĪDZINĀŠANA	32
3.1.	Galvenie pieņēmumi variantu salīdzināšanai	32
3.2.	Detalizēts salīdzināmo variantu apraksts	32
3.2.1.	Pirmais variants	32
3.2.2.	Otrais variants	32
3.2.3.	Trešais variants	33
3.3.	Darba aprēķina metodika	33
3.3.1.	Sniega slodzes aprēķina metodika	33
3.3.2.	Loka pašsvara slodzes aprēķina metodika	35
3.3.3.	Paneļa ribas šķērsgriezuma reducētie lielumu aprēķina metodika	38
3.3.4.	Paneļa elementu nestspējas pārbaudes aprēķina metodika	41
3.3.5.	Loka piepūļu aprēķina metodika	46
3.3.6.	Loka pārbaudes pēc nestspējas robežstāvokļa aprēķina metodika	47
3.3.7.	Kolonnas aprēķina metodika	52
	Kolonnas šķērsgriezuma pārbaudes:	53
3.3.8.	Dīvslīpu sijas aprēķina metodika	55
3.4.	Variantu pārbaudes	59
3.4.1.	Varianta Nr.1 aprēķins	59
3.4.2.	Varianta Nr.2 aprēķins	75
4.	PAMATVARIANTA RACIONĀLO PARAMETRU NOTEIKŠANA LIELLAIDUMA PĀRSEGUMAM	77
4.1.	Konstrukcijas racionālāko parametru noteikšanas metodika	77
4.2.	Variantu aprēķini	79
4.3.	Konstrukcijas racionālāko parametru noteikšana	80
5.	IEGŪTO REZULTĀTU ANALĪZE	83
6.	SECINĀJUMI	88
7.	ARHITEKTŪRAS DAĻA	91
7.1.	Objekta pamatdati, zemesgabala raksturojums, plānojums un labiekārtošana	91
7.2.	Ēkas telpiskais raksturojums	92
7.3.	Ēkas plānojums	92
7.4.	Ēkas konstruktīvais risinājums	93
7.4.1.	Pamatu konstruktīvais risinājums	93
7.4.2.	Nesošo konstrukciju risinājums	93
7.4.3.	Ēkas ārsienu konstruktīvais risinājums	93
7.4.4.	1.stāva grīdas konstruktīvais risinājums	93
7.4.5.	2.stāva pārseguma konstruktīvais risinājums	94
7.4.6.	Ēkas iekšējo kāpņu konstruktīvais risinājums	94
7.4.7.	Jumta konstruktīvais risinājums	94
7.4.8.	Starpsienu konstruktīvais risinājums	94
7.4.9.	Logu un durvju risinājumi	94
8.	BŪVKONSTRUKCIJU APRĒĶINU DAĻA	96
8.1.	Loka un jumta paneļa aprēķins	96
8.1.1.	Vēja un sniega slodžu aprēķins	97
8.1.2.	Jumta pārseguma paneļa aprēķins	101
8.1.3.	Loka aprēķins	116
8.2.	Fahverka kolonnas aprēķins	131
	Kolonnas šķērsgriezuma pārbaudes	133
8.4.	Starpstāvu pārseguma siju aprēķins	144
8.4.1.	Starpstāvu pārseguma palīgsiju aprēķins	144
8.4.2.	Starpstāvu pārseguma galvenās sijas aprēķins	148
8.5.	Loka kores mezgla aprēķins	152
8.6.	Loka balstmezgla aprēķins	175
9.	LOKA SEKLO PAMATU P-1 APRĒĶINS	187
10.	SILTINĀŠANAS, HIDROZIOLĀCIJAS, KOROZIJAS AIZSARDZĪBAS UN UGUNDROSĪBAS RISINĀJUMI	203
10.1.	Siltumtehniskie aprēķini	203
10.2.	Ugunsdrošība un ugunsaizsardzība	206
10.3.	Hidroizolācija	206
10.4.	Korozijas aizsardzība	206
11.	INŽENIERTEHNISKIE RISINĀJUMI	208
11.1.	Ūdensapgāde	208
11.2.	Kanalizācija	208
11.3.	Elektroapgāde	208
11.4.	Apkure, gaisa kondicionēšana un vedināšana	208
12.1.	Būvobjekta situācijas fiksēšana	209
12.2.	Zemes darbi	209
12.3.	Būvasu nospraušana	209
12.4.	Būvlaukuma norobežošana	210
12.5.	Pagaidu ceļu ierīkošana	210
12.6.	Pagaidu elektrības ierīkošana	210
12.7.	Pagaidu ūdensvada ierīkošana	210
12.8.	Pagaidu būvju uzstādīšana	211
12.9.	Būvmateriālu nokrautnes izveidošana	211
12.10.	Apsardzes sistēma	211
12.11.	Zemes darbi	211
12.12.	Pamatu betonēšanas darbi	211
12.13.	Grīdu betonēšana	212
12.14.	Koka pusloku montāža	212
12.15.	Jumta pārseguma paneļu montāža	213
12.16.	Koka nesošo un fahverka kolonnu montāža	213
12.17.	Pārseguma koka siju montāža	213
12.18.	Ārsienu iestrāde	214
12.19.	Jumta seguma klājums	214
12.20.	Starpsienu montāža	214
12.21.	Logu montāža	214
12.22.	Durvju montāža	215
12.23.	Apdares darbi	215
12.24.	Labiekārtošanas darbi	216
14.	OBJEKTA EKONOMISKIE RĀDĪTĀJI	223
	IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI	225
	PIELIKUMI	229

Darba fragmentsAizvērt

Koka materiāls ir vecākais no materiāliem, ko cilvēki sāka izmantot vēl senajos laikos, kur
gandrīz viss apkārt tik būvēts no koka. Līdz mūsu laikiem koks joprojām ir ļoti aktuāls
materiāls, kas vairāk un vairāk ir izmantojams cilvēku dzīvēs, jo koks ir atjaunojams materiāls.
1906.gadā tika atklāta līmēta koksne, kas iedeva vairāk iespēju būvniecības jomā. 1990.gadā
atklāja tādu paneli, kas ir ražots vairāku slāņu no masīvkoka, sastāv no ražošanas procesā plaknē
salīmētiem perpendikulāri novietotiem dēļiem. Panelim piemīt augsta strukturāla izturība un
stabilitāte, ir ļoti piemērots grīdu, sienu un jumta konstrukcijām daudzstāvu būvniecībā.
Mūsdienīgam kokam bez šaubām ir daudz priekšrocības. Koka materiālam ir ļoti plašs
izmantošanas sektors, sākot no celulozes un papīra, un beidzot ar nesošām konstrukcijām,
tādam kā: kopnes, kolonnas, sijas,karkasi. 21.gadsimtā viena no svarīgākām problēmām ir
siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas izraisa klimata pārmaiņas. Runājot par vienu no
izplatītākajiem materiāliem, par betonu, kas tiek ražots apmērām 3 tonnas uz vienu iedzīvotāju
uz pasaules, ražošanas laikā betons izdala 5-8 %, kas veido ievērojamu daļu no 20% no
globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas attiecās uz ēku būvniecību un ekspluatāciju. Lai
gan tērauds ir mazāk oglekļa ietilpīgs nekā betons un to ir salīdzinoši viegli pārstrādāt, tērauda
ražošana veido ap 4% no enerģijas patēriņa pasaulē. Līdz ar to, lai samazināt to intensitāti,
paceļas jautājums par koka būvniecību, kas varētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Koksni pārstrādājot ikdienā izmantojamos produktos, ogleklis paliek tajos ieslēgts un nespēj
nodarīt kaitējumu zemes atmosfērai. Līmētas koksnes (glulam) ražošanas procesam ir
nepieciešams ļoti maz enerģijas, ēkām ar slodzi nesošām konstrukcijām ir ļoti zems oglekļa
dioksīda nospiedums. Tieši tāpēc var manīt plašāku koku būvniecību mūsdienās. Eiropas un
pasaules radošākie un progresīvākie prāti jau kādu laiku dzīvo ar koka arhitektūras un
būvniecības idejām. No Tokijas līdz Vankūverai tiek projektēts, zīmēts koka celtnes. Dažādas
valstis konkurē, būvējot augstākas un lielākas koka ēkas, it īpaši Ziemeļvalstis, kur būvē koka
daudzstāvu mājas un un celtnes ar sarežģītām konstrukcijām. Līdz ar to svarīgi noteikt, kādi ir
liellaiduma koka pārseguma racionālie parametri, lai izmantotu videi draudzīgo materiālu gan
Latvijā, gan ārpus. Pasaulē jau eksistē daudz lielgabarītu koka ēku, kas tikai liecina par koka
unikalitāti. …