Šobrīd, kad Latvijā ļoti aktuāla kļuva problēma - atbilstība Eiropas Savienības standartiem, par Eiropas līmeņa izglītību arvien vairāk runā arī Latvijas izglītības darbinieki. Šodienas cilvēks Latvijā vairs nevēlas samierināties ar pasīva vērotāja lomu. Sabiedrība ir ieinteresēta, lai izglītības sistēma veidotu personību, kura iekļaujas mainīgajā pasaulē. Demokrātiskā Latvijā pieaug nepieciešamība pēc katra pilsoņa spējas patstāvīgi spriest, pieņemt lēmumu un atbildēt par to, argumentēti pierādīt savu viedokli. Jautājums par to, vai skola dod visu iespējamo skolēnu izglītošanā, ir bijis aktuāls vienmēr. Skolu attīstības jautājumu risināšanai darbojas vairāki starpvalstu projekti. Pārskatot to mērķus un uzdevumus, redzam, ka šajā pārmaiņu procesā liela uzmanība pievērsta izglītības iestāžu vadītāju darbam.
Līdz ar pārmaiņām sabiedrībā, pilnveidojas arī izglītības process: skolas maina mācīšanās metodikas, izglītības programmas un kopumā demokratizē situāciju skolā. Skola jau noteikti ir radīta vispirms skolēniem, skolēns ir mācīšanās procesa centrā. Diemžēl skolu demokratizācija īstenojas Latvijā netik strauji kā gribētos. Skolām vēl ir daudz problēmas, kas jārisina, lai tā varētu pilnībā saukt sevi par demokrātisko. Sabiedrībai, skolas administrācijai, skolēniem un viņu vecākiem vēl joprojam trūkst izpratnes par demokrātiskas skolas vides veidošanu. Skolas vadībai pastāv grūtības atteikties no autoritārā stila, līdz ar to pedagogiem tas ir vēl sarežģītāk.
Sadarbība. Šīs vārds iekļauj sevī pēdējās izglītības attīstības tendences un uzdevumus. Skolas vadītāja darba stilam ir jābūt sadarbību veicinošam. Sadarbībai vajadzētu būt visos līmeņos: starp skolēniem, starp vecākiem, starp citām skolām un, protams starp pedagogiem, jo no viņiem ir atkarīgas skolēnu sekmes, skolēnu apmierinātība ar skolu, kas ir primārais mūsdienu izglītībā.
Stāvot uz 21.gadsimta sliekšņa aktūals kļūst izteiciens: “izglītība vairs nav kaut kas, kam jāreproducē esošais. Tā ir kaut kas tāds, kam jāveido nākotne, tāpēc tā prasa mērķu, uzdevumu un līdzekļu apzinātu izvēli” (E. R. House). Tādēļ pieaug pieprasījums pēc līdervadības visos izglītības vadības līmeņos. …
