Darbā tiek aprakstīta zinātniskā pieeja saistītu ar IT projekta izstrādes lēmumu pieņemšanu problēmu risināšanai. Kā teorētiskais pamats ir paņemta lēmumu analīzes teorija, tiek arī aplūkota informācijas sistēmu izstrādes vispārīgā kārtība. Ir izdalītas pamatproblēmas, kas prasa lēmumu pieņemšanu, kā arī ir paveikta problēmu sistematizācija pēc to svarīguma, ņemot vērā IT izstrādes īpašības.
Tālāk ir apskatīts IT projekta izstrādes lemšanas uzdevumu kopas pārveidošana uzdevumu secībā, ko var atrisināt ar klasiskām lēmumu analīzes metodēm. Tiek parādīti konkrēti izvēles metodes uzdevuma noteikšanas pamatprincipi. Arī ir ievadīts ”globālā lemšanas uzdevuma” jēdziens informācijas sistēmas izstrādei.
Apskatītās teorijas un paveiktās analīzes pamatā ir izstrādāts IT projekts, kura mērķis ir nodrošināt vispārīgas informācijas apmaiņu starp pasniedzējiem un studentiem, izmantojot globālo tīklu. Tiek aprakstīta izstrādes secība, īpašu vietu ieņem lēmumu analīzes posms, ir arī dota noteikta posma atrašanās laikā attiecīgi pret citiem izstrādes posmiem. Ir paradīta lēmumu analīzes metožu pielietošana noteiktiem uzdevumiem.
Doto darbu var uzskatīt kā ievadu lēmumu analīzes teorijas pielietošanā IT projektu izstrādei. Perspektīvā aprakstīto pieeju var papildināt ar plašāku metožu spektru, ko var piemērot specifisko problēmu risināšanai.
Mūsdienās informācijas tehnoloģijas ir aktuālākā nozare biznesa un valsts sektoru tehniskā attīstībā. Pasaulē informācijas tehnoloģijas spēlē unikālu lomu, visattīstītākās valstīs veselo nozaru darbība ir balstīta uz mūsdienīgām tehnoloģijām. Latvija mūsdienās ir kļuvusi par diezgan attīstītu valsti IT plānā, informācijas tehnoloģijas intensīvi ienāk tirgū un valsts struktūrās. Tādēļ lielu uzmanību jāpievērš IT darbības vienībai – informācijas tehnoloģijas projektam.
Pats par sevi IT projekts ir sarežģīta dažādu tehnisku, ekonomisku, analītisku u.c. darbību sistēma. No tām var izdalīt darbības, kuras prasa kāda lēmuma pieņemšanu, piemēram, DBVS vai projektēšanas līdzekļu izvēle. Saņemt informāciju par to, kā šīs izvēles problēmas risina bizness-uzņēmumos, nemaz nav viegls uzdevums – parasti tas it firmas noslēpums. Vairākos gadījumos lēmums tiek pieņemts uz iepriekšējas pieredzes vai kāda cilvēka/cilvēku grupas viedokļa pamata.
Mūsdienās ļoti izplatīta ir kļuvusi lēmumu analīzes teorija. Tā ļauj ieviest zinātnisko pieeju izvēles problēmām vienkārša cilvēka subjektīva viedokļa izmantošanas vietā. Lēmumu analīzi plaši pielieto bizness-uzņēmumos, valsts struktūrās un citur, kur ar lēmumu analīzes pielietošanu saistītie izdevumi atmaksājas ar atbilstošākas alternatīvas izvēles rezultātiem. Balstoties uz augstāk minēto, var droši cerēt, ka lēmumu analīzes pielietošana informācijas sistēmu izstrādes sfērā ir pilnīgi pamatota.
Šī darba galvenais mērķis ir dot zinātniskas pieejas pamatu IT projekta izstrādes izvēles problēmām un galvenais uzdevums – paradīt lēmumu analīzes teorijas pielietošanu informācijas sistēmu izstrādes praksē. Balstoties uz augstāk minēto, var izvirzīt sekojošus darba mērķus un uzdevumus:
Apskatīt tipiska IT-projekta gaitu un izdalīt lēmumu analīzes (izvēles) svarīgākās problēmas. Izanalizēt problēmu būtību un paradīt to savstarpējās saites.
Aplūkot lēmumu analīzes metodes, ko var pielietot izdalītām problēmām. Noteikt metožu izvēles principus IT projekta izstrādes problēmām, parādīt, kādas konkrētas metodes var tikt piemērotas konkrētām problēmām atkarībā no izvelētajiem kritērijiem.
Parādīt, ka var pielietot izvelētas metodes IT projekta problēmu risināšanā. Lai to sasniegtu, izpētīt lemšanas izdevumu risināšanas nosacījumus un ierobežojumus, ka arī īpašus faktorus, kas piemīt tieši informācijas sistēmu izstrādes specifikai.
Realizēt praktisko IT projektu – informācijas sistēmu, kas ļauj pasniedzējiem publicēt informāciju studentiem. Uz izstrādātas sistēmas piemēra paradīt apskatīto IT projekta izstrādes gaitu vispārīgā veidā, un pielietot projektam lēmumu analīzes teoriju atbilstoši iepriekš aprakstītiem principiem.
Aprakstīt izveidoto informācijas sistēmu. Novērtēt praktiskā IT projekta izstrādes rezultātus, novērtēt ar lēmumu analīzes teorijas pielietošanu sasniegtos panākumus.
Lai analizētu lēmumu analīzes pielietošanas IT projekta izstrādes jautājumu, vispirms jānosaka, kas ir IT projekta izstrādes būtība un tā sastāvdaļas. Dosim arī definīcijas jautājuma apskatīšanai nepieciešamos jēdzienus.
1.1.Informācijas sistēmas projektēšanas definīcija
Projekts ir darbību kopums, kas ir apvienots ar mērķi izstrādāt jaunu preci vai pakalpojumu [1].
Projektēšana ir projekta izstrādes process.
Informācijas plūsma ir informācijas kopums, kas rodas un cirkulē sistēmas iekšienē vai starp sistēmu un ārējo vidi un, kurai ir būtiskā nozīme sistēmas lietotājiem [1].
Projektēšana sākas no projekta mērķa definēšanas. Jebkura projekta mērķis ir nodrošināt sekojošas lietas palaišanas momentā un ekspluatācijas gaitā:
sistēmas funkcionalitāte atbilstoši klienta prasībām un adaptācijas pie mainīgiem apstākļiem piemēroto līmeni;
pieprasīto sistēmas caurlaides spēju;
pieprasīto laiku sistēmas reakcijas uz jautājumu;
nepārtrauktu sistēmas darbību vajadzīgajā režīmā;
sistēmas lietošanas un atbalsta vienkāršību;
atbilstošo drošības līmeni.
Sistēmas veiktspēja ir galvenais faktors, kas noteic sistēmas efektivitāti. Labs projektēšanas risinājums ir sistēmas ar augstu ražīgumu pamats.
Informācijas sistēmu projektēšanu var sadalīt uz trim pamatnozarēm [3]:
datu objektu, kas tiks implementēti datu bāzē, projektēšana;
utilītu, ekrānformu, pārskatu, kas nodrošina pieeju pie datiem, projektēšana;
konkrētas vides vai tehnoloģijas, ievērošana vai izvēle, t.i.: datoru tīkla topoloģija, aparātnodrošinājuma konfigurēšana, izvēlēta arhitektūra, paralēla vai sadalīta datu apstrāde, utt.
Reālos apstākļos projektēšana ir noteikšana, kādā veidā var apmierināt uzdotas prasības, ievērojot uzdotus ierobežojumus.
Katram projektam ir noteiktas absolūtas prasības, no kuriem var izdalīt projekta budžetu un laika ierobežojumus, kā noteicošus.
Projekta dzīves cikls attēlo tā veidošanas un lietošanas modeli. Modelis attēlo tā stāvokļus, sākot ar nepieciešamības rašanās momentu un beidzot ar tā pilnīgas lietošanas pārtraukšanu. Ir zināmi sekojošie projekta dzīves cikla modeļi:
Kaskādes modelis (1.1. att.) [3,5]. Pāreja uz nākamo projekta posmu nozīmē pilnīgu darbu pārtraukšanu iepriekšējā posmā.…
