Mūsdienu ekonomisko, sociālo, kultūras un arī tehnoloģijas izmaiņu iespaidā visā pasaulē ir mainījušies uzskati par dažādām vērtībām. Šie uzskati ir mainījušies arī par cilvēces vienu no lielākajām un dārgākajām vērtībām – ģimeni. Pasaules sabiedrībā, izirstot tradicionālai ģimenes struktūrai – nukleārai ģimenei, kura sastāv no vīra, sievas un bērniem, parādās dažādas citas ģimenes formas, kuras ietver nepilnās ģimenes. Šo nepilno ģimeņu skaits ir liels un tam ir tendence ar vien pieaugt.
Atskatoties pagātnē, it īpaši šis pieaugums ir vērojams pēdējo 20 – 30 gadu laikā. Tā piemēram ASV no 1997 līdz 2000 gadam to māšu skaits, kuras audzina bērnus vienas, ir pieaudzis no 3 līdz 10 miljoniem; lai gan mazāk, tomēr ir audzis arī vientuļo tēvu skaits – tas ir palielinājies no 393 tūkstošiem līdz 2 miljoniem. Francijā, kopš septiņdesmito gadu otrās puses nepilno ģimeņu daudzums ir palielinājies par vairāk nekā 50 procentiem, turpretī Vācijā pēdējos divdesmit gados vientuļo vecāku skaits ir divkāršojies. (4.-5.;18) Protams, nepilnās ģimenes var rasties dažādu iemeslu dēļ. Gadās, ka kāds no vecākiem nomirst, citos gadījumos bērnu vecāki nolemj nestāties laulībā un nedzīvo arī kopā, taču lielāku uzmanību gribu vērst tieši uz tām nepilnajām ģimenēm, kuras tādas ir veidojušās laulības šķiršanas dēļ.
Laulības šķiršana ir galvenais faktors, kas ietekmē nepilno ģimeņu veidošanos. Dabiski rodas jautājums, kāpēc tas tā ir un kāpēc mūsdienās ģimenes tik bieži un tik ātri izirst? Viens no svarīgākajiem iemesliem, kādēļ laulātie šķiras varētu būt dzīves spriedze, stress, kas rodas dzīves ritmam paātrinoties – nemitīga steiga, konkurence darba tirgū, aizvien jaunie tehnoloģijas brīnumi, pieaugošā vajadzība pēc komforta un vēl citas ekonomiskas, sociālas un materiālas dabas problēmas, kuras ir raksturīgas modernajai pasaulei. Sabiedrība ir kļuvusi mobilizētāka un nereti izveidojas situācijas, ka viens no vecākiem pārceļas dzīvot un strādāt uz citu pilsētu vai pat citu valsti, lai labāk nopelnītu vai, bieži vien, tā ir vienīgā iespēja atrast darbu. Sevišķi raksturīgi tas ir sociālekonomiski mazattīstītās valstīs un šo valstu starpā ir arī mūsu valsts.
Latvijā, kopš neatkarības atjaunošanas, ir savairojušās daudz sarežģītu sociālo problēmu, kuras šo gadu laikā ir samilzušas neticamā ātrumā un radījušas atbilstošus un labvēlīgus apstākļus tam, lai ar vien vairāk tiktu šķirtas laulības, izirtu ģimenes un nepilno ģimeņu skaits palielinātos. Ekonomiskais stāvoklis, bezdarbs, alkoholisms un citi svarīgi faktori ir radījuši gan sociālu, gan psiholoģisku stresu Latvijas ģimenēm un to locekļiem. Neapšaubāmi šī spriedze lielai daļai ģimeņu būtiski mazina iespēju nodrošināt pilnvērtīgu ģimenes dzīvi, un daudzi vienkārši psiholoģiski salūzt un padodas. Protams, ne jau tikai ekonomiskie apstākļi ietekmē ģimenes dzīvi, ir daudzi, katrai ģimenei īpaši iemesli, kas liek izšķirties par šo visai svarīgo un ļoti sāpīgo soli – laulības šķiršanu.
Nevienam nav noslēpums, ka Latvijā ir ļoti daudz šķirto ģimeņu un šķirto laulību rādītāji ir vieni no augstākajiem Eiropā. Latvijas statistikas dati gan liecina par to, ka laulību šķiršanas intensitāte gan samazinās. Ir samazinājušies gan absolūtie, gan relatīvie rādītāji, taču ņemot vērā zemo laulību intensitāti, šķirto laulību īpatsvars, salīdzinājumā ar reģistrēto laulību skaitu, joprojām pārsniedz 60 procentus. Apmēram puse laulību tiek šķirtas pēc pirmo deviņu gadu kopdzīves, taču pēdējos gados ir vērojams laulības ilguma neliels pieaugums. Ja 1990 gadā vidējais laulību ilgums līdz šķiršanās brīdim bija 7,8 gadi, tad 1999. gadā – jau 12 gadi. (17-18;150) Pēc minētās statistikas var spriest, ka lielākajā daļā šķirto ģimeņu ir vēl nepieauguši bērni dažādos vecumposmos un ar dažādām konkrētam vecumposmam raksturīgajām izjūtām.
Šķiršanās nekad nav viegla – ne vecākiem, ne bērniem, vienmēr paliek sāpīga zaudējuma sajūta, sevišķi bērniem, uz kuru „kāpēc tētis vai mamma mūs pameta?” ne vienmēr ir iespējams atbildēt tā, lai bērns to saprastu, jo katrā vecumposmā šīs izjūtas ir savādākas un viena vecāka aiziešana no ģimenes tiek interpretēta dažādi. Jau labu laiku pirms paziņojuma par šķiršanos, bērns ģimenē izjūt sasprindzinājumu un zina, ka kaut kas nav kārtībā. Var izdalīt vairākus veidus, kā vecāki nodod bērniem šo nepatīkamo informāciju:
25.visa ģimene sanāk kopā un vecāki, bērniem saprotamā valodā izskaidro ģimenes situāciju, kāpēc vecāki šķiras un kas notiks pēc šķiršanās;
26.šķiršanās notiek spontāni: pēkšņi kāds no vecākiem pārvācas uz citu dzīves vietu un bērni par to uzzina tikai tad, nereti atrodoties pašā konflikta degpunktā, vai arī to paziņo, visbiežāk, tas no vecākiem, kurš paliek ģimenē;
27.prātojumi par šķiršanos, kad vecāki bērnu klātbūtnē skaļi prāto, ka varbūt vajadzētu šķirties vai tomēr varbūt nē.
Tā vai citādi, ziņa par vecāku šķiršanos, bērnā izraisa krīzi, kas ir dabiska parādība pie kāda ģimenes locekļa zaudēšanas, runa vienīgi var būt par to, cik traumējošu to padara paši vecāki, gan šķiršanās procesā, gan labu laiku pēc tās. Ņemot vērā to, ka bērni vecāku problēmas uztver īpaši saasināti un visdažādākajā interpretācijās, ir svarīgi, lai vecāki
zinātu, kādas varētu būt šīs krīzes izpausmes viņu bērniem. Līdz ar to vecākiem būtu jāzina kā laulības šķiršana ietekmēs bērnus un jāizprot, kādas izjūtas ir bērniem, ņemot vērā konkrētos vecumposmu, bērna individuālās īpašības un kādas iespējamās problēmas tas varētu radīt. Diemžēl ļoti bieži vecāki, paši to neapzinoties nodara vēl vairāk pāri saviem bērniem, nekā jau ir nodarījuši, izlemjot par šādu ģimenes krīzes risinājumu. Šeit es ļoti nopietni saskatu savu sociālā darbinieka lomu, lai informētu, atbalstītu un palīdzētu pārvarēt šo krīzi, ņemot vērā to, ka ar vien vairāk ģimenes tiek šķirtas un ļoti maz šajā situācijā tiek domāts par bērnu izjūtām. Tieši tāpēc, ievērojot šīs problēmas aktualitāti, par profesionālā bakalaura darba tēmu esmu izvēlējusies: „Laulības šķiršanas ietekme uz bērniem un sociālais darbs ar ģimeni šajā procesā.”
Pētījuma objekts: bērnu izjūtas laulības šķiršanas gadījumā
Pētījuma priekšmets: laulības šķiršanas ietekme uz bērniem
Pētījuma mērķis: izzināt bērnu izjūtas vecāku šķiršanās gadījumā un novērtēt sociālā darbinieka lomu šajā procesā.
Pētījuma hipotēze: ja vecāki zina un izprot dažādās bērna reakcijas uz laulības šķiršanu, tad viņi laicīgi var pamanīt iespējamās problēmas un censties tās novērst paši vai ar sociālā darbinieka palīdzību.
Pētījuma uzdevumi:
25. Izanalizēt literatūru par ģimenes ietekmi uz bērna attīstību, izjūtām un sekām laulības šķiršanas procesā.
26.Izpētīt viedokli par laulības šķiršanas ietekmi uz bērnu.
27.Novērtēt sociālā darbinieka lomu un metodes un sniegt ieteikumus darbam ar ģimeni laulības šķiršanas procesā.
28.Izstrādāt praktisku darbības modeli.
29.Apkopot secinājumus par teorētisko un praktisko pētījumu.
Pētījuma bāze: vidusskolas vecuma jaunieši vispārējās izglītības iestādēs.
Pētījuma metodes:
30.Pedagoģiski psiholoģiskās un sociālā darba literatūras izpēte.
31.Aptauja.
32.Modelēšana.
Pētījuma teorētiskā nozīme: bakalaura darbā ir izmantota pedagoģiskā un psiholoģiskā teorija par bērna reakcijām uz laulības šķiršanu, kas kalpo par pamatu praktiskajam pētījumam, un sociālā darba teorija, lai novērtētu sociālā darbinieka iejaukšanās procesu.
Pētījuma praktiskā nozīme: ar praktisko pētījumu tiek pierādīta teorijas atbilstība, problēmas aktualitāte un nozīmīgums, kā arī izklāstīts sociālā darba process, sniegts praktisks darbības modelis un ieteikumi sociālajam darbam ar ģimeni, kura atrodas laulības šķiršanas procesā.
Darba struktūra: profesionālā bakalaura darbam ir trīs daļas.
Pirmajā daļā ir dots teorētiskais izklāsts, kurā tiek iepazīstināts gan ar vispārīgām bērna jūtu izpausmēm un reakcijām, ko pārdzīvo bērns vecāku šķiršanās gadījumā, gan arī minētas tipiskākās reakcijas pa vecumposmiem.
Otrā daļā tiek analizēts praktiskais pētījuma, kura mērķis ir izpētīt jauniešu viedokli par laulības šķiršanas ietekmi un noskaidrot šīs problēmas aktualitāti pašu jauniešu vidū.
Trešajā daļā ir izklāstīts sociālās intervences process, metodes, lomas, kā arī izveidots praktisks darbības modelis sociālajam darbam ar ģimeni grupā un sniegti ieteikumi darbam ar problēmģimeni.…
