-
Laulības līgumi
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Laulības līguma attīstības vēsture | 6 |
1.1. | Laulības līguma pirmsākumi | 6 |
1.2. | Laulības līguma attīstības tempi Latvijā | 8 |
2. | Laulāto personiskās mantiskās attiecības | 12 |
2.1. | Laulības līgums. Laulības līguma jēdziens un saturs | 19 |
2.2. | Laulības līguma noslēgšana | 24 |
2.3. | Ierobežojumi laulības līgumā | 28 |
2.4. | Laulības līguma grozīšana | 30 |
2.5. | Laulības līguma atzīšana par spēkā neesošu | 31 |
3. | Laulāto mantisko attiecību reģistrācijas kārtība | 33 |
4. | Ārvalstu pieredze | 40 |
Secinājumi un priekšlikumi | 43 | |
Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 46 | |
Pielikumi | 48 | |
Kopsavilkums krievu valodā | 72 | |
Kopsavilkums angļu valodā | 73 |
Nav iespējams sniegt atbildes uz visiem darbā izvirzītajiem jautājumiem pirms netiek noskaidrots cēlonis, kur un kāpēc laulības līgums pirmo reizi tiek minēts vēsturē.
Pievērsīsimies tam, kādus mērķus gribējuši sasniegt dažādu valstu likumdevēji, ieviešot savās nacionālajās tiesību sistēmās laulības līguma institūtu. Ikvienam juridiskam jēdzienam un normā ietvertajam tiesiskajam regulējumam ir savi pirmsākumi, sava vēsture.
Jāiebilst izplatītajam viedoklim, ka laulības līgumu pirmsākumi ir meklējami Eiropas tiesību sistēmās vai ASV likumdošanā, šis process aizsākās krietni agrākajās civilizācijās. Jau Senajā Grieķijā un Romā vīrietis un sieviete, pirms izveidoja ģimeni, noformēja vienošanos, kur aprakstīja savas turpmākās mantiskās attiecības, pie reizes pieskaroties arī mantošanas jautājumiem un laulības laikā iegūtās mantas liktenim. Tas neskaitījās nekas apkaunojošs vai nepareizs, un šāda tipa vienošanās bija līdz pat viduslaikiem. Kristietības laikmetā laulības līgumus neslēdza, bet tiesisko regulējumu, kas skāra laulības dzīvi, noteica baznīca.3
Laulības līguma institūta atjaunošana sākās tikai XVIII gs. sākumā – XIX gs. beigām Francijā, Anglijā, Vācijā, Austrijā laulības līgums iegūst juridisko spēku laikā, kad baznīcas laulības vietu ieņem tā sauktā laicīgā laulība.4
Anglijā līdz pat 1882.gadam viss laulāto īpašums saskaņā ar common law piederēja vīram. Sievietei laulībā praktiski bija liegtas civiltiesiskās tiesībspējas. Nedrīkstēja būt īpašuma tiesības, jo viņai nebija juridiskās iespējas rīkoties ar īpašumu pēc sava ieskata.
___________________
3Анотольский Н.В Семейное право. Москва: Юрист 1996 – ст. 35 – 41
4turpat – 46 .lpp
Laulāto mantas kopums, kā tāds, neeksistēja. Jau XVII gadu simtenī ar kapitālisma attīstību Anglijā, common law normas nonāca pretrunā ar nodrošināto sabiedrības slāņu vajadzībām.5 Sievas interesēs radinieki pieprasīja, lai tiktu nodibināts sievas atsevišķs īpašums.
Tāpēc „līdztiesības tiesas” („equity”) sāka atzīt par spēkā esošiem laulības līgumiem, pēc kuriem, daļa sievas īpašuma vairs nebija vīra kontrolē. Visi noteikumi, ko izstrādāja „līdztiesības tiesas” attiecās tikai uz to mantas kopību, kas neietilpa ģimenes īpašumā, bet savā būtībā bija kapitāls. Tādēļ Anglijā līdz pat XIX gadsimta beigām faktiski eksistēja divu laulāto mantisko attiecību režīmi: „common law” – vairumam iedzīvotāju, un „equity” - nodrošināto sabiedrības slāņu pārstāvjiem.6
1882. gadā Lielbritānijas parlaments pieņēma likumu par laulāto sieviešu īpašumu. Šis akts paredzēja, ka sievietei stājoties laulībā, viss īpašums, kas viņai esošajā brīdī pieder, tāpat arī tas, ko iegūst vēlāk, tiek pakļauts tādam tiesiskajam režīmam, kādam pakļaujas īpašums laulības līgumā par visas mantas šķirtību.
Sievietei, kas sastāv laulībā, tika nodrošinātas tiesības iesaistīties tiesiskajos darījumos par savu mantu, rīkoties ar to dzīves laikā un arī nāves gadījumam. „Laulība pirkšanas formā pārstāj eksistēt, tā kā ne tikai uz sievieti, bet arī uz vīrieti tika noteikta cena, pie tam nevis pēc personiskām īpašībām, bet gan pēc viņu mantas”.
Tātad, laulības līgumu rašanās sākotnējais cēlonis ir saskatāms nodrošinātu sabiedrības slāņu vajadzībā norobežot savu kapitālu no ārpusējās ietekmes.
…
Laulību var nosaukt par līgumu, jo līguma būtība ir vienkārša – tas ir apsolījums un šī apsolījuma pieņemšana. Taču sākoties sadzīviskām problēmām, pirmā sajūsma par savu laulāto pazūd. Nereti laulības tiek šķirtas. Tās vēl nav dzīves beigas, bet tikai sākums daudzu problēmu risināšanai, jo neviens no laulātajiem nevēlas zaudēt savus īpašumus. Diemžēl šāda situācija daudziem cilvēkiem ir atpazīstama un nav sveša. Tomēr ir droša iespēja šādas nepatikšanas paredzēt un novērst. Par to ir vērts padomāt nevis šķiroties, bet gan slēdzot laulību. Šādu izdevību fiziskām personām nodrošina laulības līgums. Juridiskais jēdziens „laulības līgums” ir saistīts ar mantiskajām attiecībām ģimenes tiesībās. LR Civillikumā laulāto mantiskās attiecības ir regulētas, taču tajā pašā laikā likums paredz, ka laulātajiem ir iespējams pašiem vienoties par citiem nosacījumiem, un šie citi nosacījumi tad ir jānoformē laulības līgumā. Salīdzinot ar situāciju pirms gadu desmita vai diviem, kad jaunais pāris faktiski uzsāka kopdzīvi pēc kāzām, daudz kas ir mainījies. Pārsvarā pāris izlemj doties laulībā pēc vairākiem kopā nodzīvotiem gadiem, līdz ar to neveido jaunu saimniecību, bet gan esošā iegūst citu statusu.1 Tādos gadījumos ir vērts padomāt par laulības līgumu slēgšanu. Bet cilvēkiem nav īsti skaidrs, kāpēc ir jāslēdz laulības līgumu, jo sekas galu galā ir vienādas. Tā gluži nav. Daudzi cilvēki šādu iespēju noraida, paužot uzskatu, ka laulības līguma sastādīšana ir visai neestētiska un nekorekta rīcība-attiecībā uz otru cilvēku, ar kuru vēlies būt saistībās, jo tas jau no sākta gala liecina par laulības iziršanu. Bet finanses ir tikai viena maza daļa no tā, kas jāizrunā pirms kāzām. Daudziem nav pareiza izpratne par paša laulības līguma priekšmetu: daudzi nejuristi ir pārliecināti, ka laulības līgums nosaka pušu pienākumus kopīgās saimniecības vešanā un citās, vēl intīmākās sfērās. Darba izpildīšanas gaitā tika izvirzīti šādi uzdevumi: 1) laulības līguma attīstības izpētīšana; 2) laulības līguma attīstības tempi un etapi Latvijā; 3) laulības līguma institūta izpēte; 4) laulības līguma jēdziena un satura izpēte; 5) laulības līguma grozīšanas un izbeigšanas procedūras izpēte.
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Nodokļu administrēšana
Diplomdarbs augstskolai53
-
Valsts probācijas dienests un tā darbības tiesiskie un praktiskie aspekti
Diplomdarbs augstskolai78
Novērtēts! -
Starptautiski tiesisko pasākumu efektivitāte bioloģisko un toksisko ieroču izplatīšanas ierobežošanā
Diplomdarbs augstskolai72
-
Piespiedu darbs – kriminālsodu politikas sastāvdaļa
Diplomdarbs augstskolai78
-
Maksātnespēja
Diplomdarbs augstskolai50