Bakalaura darba tēma ir laulāto priekšstati par sociālajām lomām ģimenē.
Katram cilvēkam laika gaitā veidojas savi priekšstati par vīriešu un sieviešu sociālajām lomām sabiedrībā, kura sagaida attiecīgus rīcības modeļus. Arvien vairāk tiek diskutēts par dzimumu līdztiesības aspektiem, kas ir ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas Savienības politikas vadlīnija. Akcentēta vairs nav tikai vienlīdzība darba tirgū vai izglītības sfērā, bet tiek runāts arī par ģimeni, pienākumu sadalījumu laulāto starpā, par vecāku iespējām apvienot darbu ar bērnu audzināšanu vai aktīvāku vīriešu iesaistīšanu gan mājsaimniecības darbos, gan bērnu audzinašanas procesos. Pateicoties valdības aktivitātēm un masu mēdijiem, mainās cilvēku priekšstati un ekspektācijas dažādu sociālo lomu izpildījumam, tāpat mainās arī dažādi dzimumlomu stereotipi un varas sadalījums ģimenē.
Darbā izvirzītā hipotēze - laulāto priekšstati par sociālajām lomām ģimenē atbilst formālajai vienlīdzībai, jo paši laulātie sevi identificē ar dzimumlomu stereotipiem- tiek pierādīta analizējot teorētiskos avotos un izmantojot pētījuma gaitā iegūto datu interpretāciju.
Darbs sastāv no četrām nodaļām un deviņām apakšnodaļām. Trīs teorētiskajās nodaļās tiek aprakstīta ģimene kā sociālais institūts un mazā sociālā grupa, sociālo lomu raksturojums ar galveno akcentu uz dzimumlomām, kā arī priekšstatu un dzimumstereotipu veidošanās. Izmantoti galvenokārt tiek dažādi socioloģijas un sociālās psiholoģijas literatūras avoti.
Ceturtajā daļā tiek analizēti un interpretēti kvantitatīva pētījuma rezultāti, kas attiecas uz laulāto priekšstatiem par savām sociālajām lomām un varas sadalījumu ģimenē. Pētījuma ietvaros tiek veikta anketēšana, izmantojot nevarbūtīgo mērķtiecīgo izlasi.
Deviņdesmito gadu varas režīma maiņas iespaidā Latvijā ir notikušas daudzas pārmaiņas, kuras ir ietekmējušas arī uzskatus par sociālajām lomām un dzimumstereotipiem. Kā pamatvērtības brīvā sabiedrībā tiek atzītas – pašpaļāvība, individuālisms un izvēles iespējas. Uzsvars tiek likts uz katra cilvēka nepieciešamību un pienākumu, izmantojot paša prasmes un vēlēšanos, uzlabot savu, ģimenes un sabiedrības dzīvi kopumā.
Periodiskas vērtību maiņas Latvijā vēl nav ļāvušas izveidoties stabilai sociālai kārtībai, spilgti izteiktām vērtībām un konsekventiem uzskatiem par sociālo lomu saturu un uzdevumiem, tāpēc sabiedrībā savu ietekmi saglabā laiku gaitā izveidojušies priekšstati un stereotipi par to, kādu rīcību tā gaida un kādus uzdevumus paredz abu dzimumu pārstāvjiem, t.i., par vīriešu un sieviešu sociālajām lomām.
Ikvienam cilvēkam, uzsākot ģimenes dzīvi, jau ir uzkrāta zināma pieredze par dzimumlomām, kura ir veidojusies gan sabiedrības stereotipu, gan audzināšanas un vides iespaidā. Jebkurš indivīds jau nāk no ģimenes ar noteiktām vērtībām un priekšstatiem par vīriešu un sieviešu pienākumiem, bet uzsākot kopdzīvi ir jāmēģina savienot abu partneru pieredze. Dzimumlomu realizācijai ir būtiska loma vīra un sievas savstarpējo attiecību veidošanā un tālākā ģimenes stabilitātē.…
