1992. – 1993.gadā, atjaunojot 1937.gada Civillikumu notika tā gramatiska pielāgošana mūsdienu situācijai, neizvērtējot šo tiesību normu saturu vēsturiskā aspektā, kas ir radījis virkni tiesību normu piemērošanas problēmu un neskaidrības laulāto mantiskajās attiecībās. Zinātniski atzītākie komentāri ir tapuši galvenokārt laika posmā līdz 1940.gadam, pie tam analizēts nevis 1937.gada Civillikums, bet gan Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļa jeb t.s. „Bunges civillikums”1. 1938.gada 1.janvārī spēkā stājās 1937.gada 28.janvārī pieņemtais Latvijas Civillikums, taču jāievēro, ka jau 1940.gadā tā darbība tika pārtraukta. Pa šo neilgo laika periodu praktiski nebija iespējams uzkrāt Civillikuma normu piemērošanas un tiesu prakses pieredzi. Tādēļ, lai izprastu laulāto mantisko attiecību regulējumu spēkā esošajā Civillikumā, diplomande savā darbā pievēršas laulāto mantisko attiecību vēsturiskai analīzei.
Diplomdarba mērķis ir izpētīt Latvijas teritorijā pastāvošo laulāto mantisko attiecību rašanos un attīstību, īpašu uzmanību pievēršot laika posmam no 19.gs. vidus līdz mūsdienām. Lai sasniegtu diplomdarba mērķi, kā apakšmērķi tiek izvirzīti:
1.Izpētīt laulāto mantisko attiecību attīstību Latvijā līdz 19.gs.;
2.Noskaidrot, kā attīstījušās un kādas bijušas laulāto mantiskās attiecības no 19.gs. vidus, kad pirmo reizi tika mēģināts kodificēt Latvijas teritorijā spēkā esošās civiltiesību normas, līdz PSRS veiktajai okupācijai 1940.gadā;
3.Noskaidrot, kā attīstījušās spēkā esošās laulāto mantiskās attiecības, kāds ir to regulējums un problemātika.
Par diplomdarba uzdevumu tiek izvirzīts:
1.Iepazīties ar normatīvajiem tiesību aktiem, kas attiecas uz laulāto mantiskajām attiecībām. Kā nozīmīgākos var izdalīt – Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļa, 1921.gada likums „Par laulību”, 1937.gada Civillikums, atjaunotais 1937.gada Civillikums u.c.;
2.Izstudēt zinātnisko doktrīnu, kas saistīta ar ģimenes tiesībām. Kā redzamākie autori, kas pētījuši ģimenes tiesības vēsturiskā skatījumā, ir nosaucami Jānis Lazdiņš, Sanita Osipova, Arveds Švābe, bet 20.gs. kontekstā Jānis Vēbers, Voldemārs Kalniņš, Vasilijs Sinaiskis;
3.Iepazīties ar judikatūru, kas balstīta uz Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļu un 1937.gada Civillikuma.
Darbā izmantotas vairākas pētniecības metodes - vēsturiskā, salīdzinošā un socioloģiskā metode.
Vēsturiskā metode pielietota laulāto mantisko attiecību jēdziena un izpratnes likumiskajā un līgumiskajā mantisko attiecību sistēmā pētot to attīstību. Papildus vēsturiskā metode lietota, lai izpētītu tiesību avotus, atsevišķus tiesību institūtus un individuālas tiesību normas, kas skatīti vēsturiskā aspektā, lai noskaidrotu, kā un kas ir ietekmējis konkrētas normas saturu.
Salīdzinošā metode izmantota salīdzinot vienu un to pašu tiesību institūtu dažādās zemēs, kā arī salīdzinot vienu un to pašu tiesību institūtu dažādos vēstures posmos.
Socioloģiskā metode izmantota, lai aplūkotu tiesību normas un institūtus saistībā ar sabiedriskās dzīves attīstību un tagadnes sabiedriskās kultūras prasībām.
Darba nodaļās par laulāto likumisko mantisko attiecību sistēmu un līgumiskajām laulāto mantisko attiecību sistēmām, sistēmas pakārtotas nodaļām, vadoties no 1937.gada Civillikumā un šobrīd spēkā esošā Civillikuma laulāto mantisko attiecību sistēmu iedalījuma likumiskajās un līgumiskajās.
Darbā diplomande iepazīstina ar īsu laulāto mantisko attiecību attīstības apskatu līdz 19.gs. Laulāto likumisko un līgumisko mantisko attiecību attīstību laika posmā no 19.gs. vidus līdz 1940.gadam autore apskata, salīdzinot attiecīgajā laika posmā spēkā esošo laulāto mantisko attiecību regulējumu likumos, uzsverot svarīgākās atšķirības un iezīmes, apskatot kopīgos un atšķirīgos laulāto mantisko attiecību institūtus un tiesu praksi. Tiek analizētas arī bijušo laulāto mantiskās attiecības šķiršanās gadījumā un uztura prasības. Darba pēdējā nodaļā analizētas spēkā esošās Civillikuma normas, kas attiecas uz laulāto mantiskajām attiecībām, 1937.gada Civillikuma kontekstā, norādot uz būtiskāko problemātiku – laulāto dažādās mantas jēdzienu saturu, normu dažādās interpretācijas iespējamību un neatbilstību vēsturiskajam normas mērķim.…
