SECINĀJUMI
Šajā darbā autore apskatīja jautājumu, kas ir ļoti svarīgs ģimenes tiesisko attiecību jomā, jo laulāto attiecības balstās uz brīvprātības principiem – katrs ar savu mantu rīkojas tā ka uzskata par vajadzīgu: pats vai arī uztic to otram laulātajam. Slēdzot laulību, laulātie nedomā par mantisko jautājuma pusi, tieši tāpēc bieži vien laulība izjūk, jo laulātie nespēj vienoties par mantiska rakstura jautājumiem.
Šķirot laulību, sieviete bieži vien dzīve jāsāk no nulles, skaidrojums, iespējams, meklējams mūsu valstī pastāvošas likumdošanas nepilnībās, kas sievieti nostāda neaizsargātākā pozīcijā, īpaši gadījumos, ja viņa visu laulības laiku dzīvojusi vīra paspārnē un, būdama mājsaimniece, algotu darbu nav strādājusi vai arī strādājusi, bet ļoti maz.
Bez šaubām mūsdienīgajam cilvēkam ir jāzina savas personiskas, civilas, sociālas, ekonomiskas un darba tiesības. Ar visam šīm tiesībām mēs rīkojamies tikai konkrētajos gadījumos, tai laikā kad ģimenes tiesības ietekmē uz cilvēka dzīves dažādām pusēm. Tieši tāpēc ģimenes tiesības ir jāzina ne tikai cilvēkiem kuri jau atrodas laulībā, bet arī cilvēkiem, kuri grasās precēties.
Laulības līgumu var vērtēt gan kā zināmu drošības garantu, gan arī kā draudu atkarībā no tā, kādā redakcijā tas sastādīts un cik lielā mērā tajā ietvertas abu pušu intereses. Ka vienu no laulības līguma trūkumiem var atzīmēt to, ka laulības līgums paredz tikai mantas sadales vai apvienošanas kārtību, neparedzot citas materiālas saistības vai pienākumus vienam pret otru laulības šķiršanas gadījumā. Nereti cilvēki laulības līgumu nozīmi izprot nepareizi, kļūdaini uzskatot, ka noslēgtais līgums atbrīvos viņus no pienākuma gādāt par ģimeni, rūpēm par bērniem, mājokli un tā tālāk.
Šodienas cilvēkiem, stājoties laulībā, vajag daudz reālāk skatīties uz jautājumiem, kas saistās ar attiecību materiālo lietu un attiecīgu dokumentu sakārtošanu, uztverot laulības līgumu kā normālu parādību, nevis kā neuzticēšanas zīmi.
Laulības līgums ir īpaša veida līgums, ar kuru var nodibināt, grozīt un izbeigt laulāto mantiskās attiecībās. Laulības līgums ir vienošanas starp personām kuras taisās precēties, vai arī starp personām kuras jau atrodas laulībā, par laulāto mantisko attiecību jautājumiem.
Pētot šo jautājumu, darba autore konstatēja, ka laulības līgums pēc sava satura un formas stipri atšķiras no līgumiem vispārējā nozīmē. Būtiska atšķirība starp laulības līgumiem un citiem līgumiem, ir tāda, ka laulības līgumu var noslēgt uz vēl nepastāvošu mantu. Atšķiras arī līguma forma. Ja piemēram, īres līgumu var noslēgt mutiski, kaut gan labāk to nedarīt, tad laulības līgums pieprasa rakstisku formu un notariālo apliecinājumu.
Laulāto līguma objekts ir laulāto mantiskās attiecības – ar laulības līgumu nevar regulēt citas savstarpējās attiecības.
Lai laulības līgums iegūtu likumīgu spēku, tas jānoformē notariāli. Līguma tekstu parasti sastāda notārs vai jurists, bet laulātie to paraksta, ieradoties personīgi pie notāra, līdzi ņemot personas apliecinošu dokumentu. Pilnvarota persona šādu līgumu parakstīt nevar.
Laulības līgumā var paredzēt, kas notiks ar mantu, ko laulātie iegūs pēc līguma noslēgšanas. Ja ir paredzēta mantas šķirtība, īpaša uzmanība jāpievērš ne tikai līguma noteikumiem, bet arī tā tiesiskajām sekām.
Laulības līguma saturs pēc Latvijas Republikas Civillikuma ir stingri noteikts no likumdevēja, un līgumslēdzēja griba šinī ziņā ir ierobežota, tas notiek tāpēc, ka, ja līgumslēdzēji nebūtu ierobežoti šajā ziņā, tad trešais personai būtu gandrīz neiespējami orientēties dažādu līgumu veidos un to intereses, nodibinot juridiskas attiecības ar laulātiem vai laulājamiem varētu stipri ciest.
Ja laulībā stājas dažādu valstu pilsoņi, var rasties grūtības ģimenes mantisko tiesību jomā, jo dažādās valstīs likumi var būt atšķirīgi, tomēr, ja manta atrodas Latvijā, tad tā ir pakļauta Latvijas likumiem, pat ja laulāto pastāvīgā dzīvesvieta ir citur.
Līdzās laulības līgumiem laulātie var slēgt arī citus līgumus, kas attiecas uz laulāto mantas pārvaldīšanu, konkrētu īpašuma sadali, to apvienošanu, visas konkrētā brīdī esošas mantas sadali laulāto starpā, bet kuri nenosaka laulāto mantisko attiecību režīmu.
Pētot jautājumu par laulības līguma grozīšanu un izbeigšanu, kā arī laulības līguma apstrīdēšanu, darba autore konstatēja, ka likumdevējam būtu jāparedz trešo personu tiesības apstrīdēt laulības līgumu, kā tas ir paredzēts Krievijas Federācija.
Likumdevējām vajag pievērst vairāk uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar laulības līguma grozīšanu, izbeigšanu un spēka neesamību, kā arī jāparedz Uzņēmuma reģistra noteikumos, ko darīt ar tiem laulības līgumiem, kuru reģistrācija ir atteikta un tā rezultātā laulātie nav novērsuši trūkumus, kādi ir laulības līgumā, un nav iesnieguši laulības līgumu atkārtotai izskatīšanai Uzņēmumu reģistra lēmumā noteiktajā kārtībā.
Ņemot vēra ekonomisko situāciju, kura pastāvīgi mainās, likumdevējam vajadzētu vismaz pamēģināt paredzēt kā var vairāk nosacījumu, laulības līguma reģistrēšanai, grozīšanai un izbeigšanai, lai nesarežģītu laulības līguma slēdzēju dzīvi.
Laulības līgums ļauj izvairīties no dažādiem nepatīkamiem pārsteigumiem un garantē korektu attieksmi vienam pret otru šķiršanas gadījumā.
Arvien vairāk arī Latvijas teritorijā tiek slēgti laulības līgumi tāpēc arvien vairāk personām, kuras slēgs laulības līgumus, būs svarīgi zināt to saturu, noslēgšanas noteikumus un arī tiesiskas sekas, kuri radīsies sakarā ar šāda veida līgumiem.
…
