Ievads
Dotā tēma ir aktuāla tāpēc, ka ar trauksmi un agresiju mēs sastopamies katru dienu. Visā pasaulē tā ir ļoti aktuāla, jo ir globālā krīze, tāpēc trauksmei un agresijai būtu jāpievērš sevišķi liela uzmanība. Ar trauksmi un agresiju saskaramies mēs visi, trauksme ar agresija ir sastopama visas pasaules mērogā.
Mūsdienu sabiedrība ir kļuvusi cietsirdīgāka. Agresija izpaužas ne tikai skolās starp bērniem, pusaudžiem, bet arī skolotājiem, arī mums visapkārt: uz ielām, ģimenē, starp tautām un valstīm.
Visi mēs dzīvojam tādā vidē un sabiedrībā, kurā bieži nākas saskarties ar tiešu vai netiešu agresivitāti, un mums nākas saskarties arī ar trauksmi. Tādēļ vajag vairāk izpētīt, uzzināt, kas izraisa trauksmi un agresivitāti, kā tās izpaužas. Darbā vairāk tika pievērsts uzmanību tieši pusaudžu trauksmei un agresivitātei, jo tiek uzskatīts, ka tā īpaši ir aktuāla mūsdienās.
Agresija kā varas, spēka lietošana ir sastopama mums visapkārt. Arī televīzijā un presē šobrīd bieži var novērot agresiju. Skolēni, vērojot to, mācās agresiju izmantot kā līdzekli savu mērķu sasniegšanā. Kad sabiedrībā un apkārtnē viss tik strauji mainās, par ikdienišķu parādību kļūst agresija.
Šī tēma liekas interesanta, jo vēlos izpētīt trauksmes un agresijas īpatnības pusaudžiem laukos un pilsētās. Domājams, ka trauksmes un agresijas īpatnības atšķiras pilsētas un lauku pusaudžiem, un ar šo pētījumu varēs uzzināt, kam tad tieši trauksmes un agresijas īpatnības ir vairāk izteiktas.
S. Milgrams raksta par to, ka pastāv zināma atšķirība starp pilsētnieku un lauku agresijas īpatnībām.
Tieši sākot ar 60. gadu vidu, agresija un tās pētīšana kļuva par vienu no aktuālākajām pasaulē. Agresiju ir pētījuši tādi zintātnieki un praktiķi kā: Z. Freids (1935), E. Fromms (1973), u.c. Arī psihologi A. Vecgrāve (1991), A. Bandura (2000) u.c.
Šo doto tēmu ir vērts pētīt, jo šī tēma interesē ne tikai dažādus psiholoģijas speciālistus, bet arī pedagogus, sociologus, filozofus, bērnu vecākus u.c.
Daudzi zinātnieki uzskata, ka šī tēma ir tāda, par kuru vajag veikt pētījumus un diskutēt, jo šī tēma ir atklāta un aktuāla.
Ar trauksmi mēs katrs esam saskārušies un zinām kā tas ir, nekā patīkama un laba tur nav. Trauksmains cilvēks nejūtas labi un droši, tāpēc viņš cenšas ar trauksmi cīnīties.
Trauksme un agresija vienmēr būs sastopama cilvēces vidū, un tā neizzudīs, jo cilvēka dzīves apstākļi ir tādi, kas cilvēku var novest pie agresīvas uzvedības un trauksmes stāvokļa. Ar trauksmi un agresiju vajag cīnīties, lai cilvēku vidū tās būtu pēc iespējas mazāk, jo mazāk būs trauksmainu un agresīvu cilvēku, jo labāka un mierīgāka būs dzīve cilvēkiem. Un tāpēc pētījuma mērķis ir: izpētīt lauku un pilsētās dzīvojošo pusaudžu trauksmes un agresijas īpatnības.
Pētījuma mērķis: Izpētīt trauksmes un agresivitātes īpatnības laukos un pilsētās dzīvojošajiem pusaudžiem.
Pētījuma objekts: Pusaudži - dzīvojošie laukos un pilsētās.
Pētījuma priekšmets: Trauksmes un agresivitātes īpatnības.
Pētījuma jautājumi:
6. Kādas agresijas īpatnības ir raksturīgas lauku un pilsētas pusaudžiem?
7. Kādas trauksmes īpatnības ir raksturīgas lauku un pilsētas pusaudžiem?
8. Vai pastāv agresivitātes īpatnību atšķirības pusaudžiem dzīvojošajiem laukos un pilsētās?
9. Vai pastāv trauksmes īpatnību atšķirības pusaudžiem dzīvojošajiem laukos un pilsētās?
10. Vai pastāv saistība starp trauksmes un agresijas īpatnībām, lauku un pilsētas pusaudžiem?
…
