IEVADS
Pateicoties ģeogrāfiskajām informācijas sistēmām, kuras mūsdienās ir atvieglojušas darbu ar kartogrāfiskā materiāla sagatavi, līdz ar to vieglāk ir noteikt ūdens bilances rādītājus upju baseinos un apgabalos. Latvijā šīs ūdens bilances kartogrāfiskais materiāls nav pieejamas digitālā veidā LKS-92 koordinātu sistēmā, bet tas būtu nepieciešams, lai šīs kartoshēmas un iegūtos datus varētu izmantot hidroloģiskajiem pētījumiem. Izveidotās ūdens bilances digitālās datu bāzes kalpos par pamatu jaunu ūdens bilances rādītāju atjaunošanai Latvijas teritorijai.
Bakalaura darba mērķis ir noteikt Latvijas upju baseinu ūdens bilances rādītājus,
izmantojot Ģeogrāfiskās Informācijas Sistēmas (ĢIS).
Bakalaura darba laikā veicamie uzdevumi:
1) Iepazīties ar pieejamo zinātnisko literatūru par ūdens bilances rādītājiem Latvijā un
pasaulē un ĢIS pielietošanas iespējas hidroloģijā.
2) Digitizēt A. Pastora un prof. A. Zīverta izveidotās kartes:
a) Ilggadīgais vidējais noteces slānis;
b) Ilggadīgais vidējais summārās iztvaikošanas slānis;
c) Ilggadīgais vidējas nokrišņu slānis.
3) Veikt ilggadīgos vidējos ūdens bilances rādītāju aprēķinus Latvijas upju baseiniem,
izmantojot ĢIS.
4) Veikt iegūto rezultātu salīdzinošo analīzi, aprakstīšanu un kartogrāfiskā materiāla
sagatavošanu.
1. ĢEOGRĀFISKĀS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS PIELIETOŠANA
HIDROLOĢIJĀ
Mūsdienās praktiski jebkura karte tiek veidota ar Ģeogrāfiskās Informācijas Sistēmas (ĢIS)
palīdzību. ĢIS kā efektīvs instruments tiek izmantots dažādu ar vidi saistītu jautājumu risināšanā, jo ļoti bieži risinot vides jautājumus ar kādas sistēmas palīdzību, ir ļoti svarīga sistēmas elementu ģeogrāfiskā komponente, kura ļauj definēt sistēmas elementu attiecības un noteikt likumsakarības, modelēt un prognozēt situācijas. (www.gis.lv, Korte, 2001)
Pamatā ĢIS ir balstīta uz strukturētu datubāzi, kurā glabājas ģeogrāfiskie dati, kas saistīti ar zemes virsmu (ģeogrāfiskā datubāze jeb ģeodatubāze). Pirms ģeodatubāze tiek programmēta, lietotājiem jānosaka, kādā veidā noteikti dati tiks attēloti. Katra datu kopa ir saistīta ar reālās vides attēlojumu. Nozīmīgākās datu kopas ietver rastra datu kopas, sakārtotus vektoru datu
kopumus (punktu, līniju un poligonu kopas), tīklus, teritorijas un apgabalus, kā arī citu
informāciju, piemēram, adreses, kartogrāfisku informāciju u.tml.. (www.gis.lv) Pielietojot ĢIS
hidroloģiskajās kartēs (skat. 1.att.) kā punktveida objektus var atzīmēt monitoringa posteņus un stacijas, kā līnijveida objektus var attēlot ūdensteces un izolīnijas, un kā laukuma veida objektus – ūdenstilpnes, upju baseinus, purvus, mež us u.c.
Ģeodatubāzēs ietilpst arī objektus aprakstoši atribūtu dati, kuri tiek attēloti tabulu veidā un
ir saistīti ar objektiem, izmantojot atslēgas.…
