IEVADS
Mūsu gadsimta sākumā ūdens resursi un to kvalitāte ir ANO augstākā prioritāte, jo pasaulē kvalitatīvu ūdeni pietiekamā daudzumā nesaņem vairāk nekā viens miljards cilvēku. Latvija ir bagāta ar virszemes ūdeņu resursiem, kas, pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir tai pašā līmenī, kā ar ūdeni bagātākajās valstīs pasaulē. [15.]
Virszemes ūdeņi, kurus veido vairāk kā 12 tūkstoši ūdensteces (tai skaitā, gandrīz astoņi simti upju, kas garākas par 10 km) un vairāk nekā 3000 ezeri un mākslīgās ūdenskrātuves (tai skaitā, apmēram astoņi simti, kas lielākas par 10 ha) aizņem 3,7 % valsts teritorijas. [15.]
Latvijai iestājoties ES, liela uzmanība tiek veltīta vides aizsardzībai, jo īpaši ūdenssaimniecību infrastruktūras sakārtošanai. Latvijai jāveic grūts uzdevums dažādu pasākumu īstenošanā, lai aizsargātu nestabilas ekosistēmas un starptautiskos ūdensobjektus, kuri atrodas ne tikai LR, bet arī kaimiņvalstu teritorijā. Taču jāpanāk līdzsvars starp strauju sociāli ekonomisko attīstību, ilgtspējīgu valsts ūdens resursu izmantošanu un vides speciālistu izglītību.
Viena no galvenajām vides aizsardzības prioritātēm Latvijā ir ūdenssaimniecības sakārtošana atbilstoši Eiropas Savienības (ES) direktīvām, Latvijas likumdošanai, kā arī vispārpieņemtajiem pakalpojumu standartiem. Notekūdeņu attīrīšanas uzlabošana ir viens no centrālajiem jautājumiem Vides aizsardzības politikas plānā un Vides aizsardzības rīcības programmā, kuru izstrādājusi Latvijas Republikas Vides Ministrija (VIDM).
Ūdens resursu racionāla izmantošana un saglabāšana ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem tautsaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Virszemes ūdeņu kvalitātes saglabāšana ir svarīga daudzām saimnieciskām dzīves jomām, tā ir būtiska cilvēka labsajūtai un dzīves videi kā atpūtas elements. Ūdens vides piesārņojuma avoti, to apzināšana un kvalitātes kontrole, kā arī investīciju plānošana nodrošina slodžu samazinājumu katrā konkrētā vietā un laikā.
Mana bakalaura darba mērķis ir teorētiski iepazīties ar Latvijas ūdenssaimniecības pārvaldību notekūdeņu attīrīšanas kontekstā, kā arī notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūras attīstību un nacionālo programmu realizācijas procesu un izpētīt realizēto projektu lietderību, izglītības iespējas notekūdeņu attīrīšanas jomā un sabiedrības vides izglītības pasākumus.
Darba uzdevumi:
• iepazīties un izanalizēt esošo situāciju Latvijas ūdenssaimniecībā;
• iepazīties ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības spēkā esošajiem tiesību aktiem, kuru prasības jāievēro, veicot notekūdeņu monitoringu;
• iepazīties ar prioritātēm notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūras sakārtošanā nacionālo programmu kontekstā;
• izzināt notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūras sakārtošanas projektu realizācijas procesu;
• veikt aptauju 50 Latvijas ūdenssaimniecībās, kur notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūras sakārtošanas projekti jau realizēti;
• noskaidrot realizēto projektu lietderību;
• izpētīt un analizēt notekūdeņu attīrīšanas speciālistu apmācību programmas un kas tiek darīts, lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību notekūdeņu piesārņojumu novēršanas jautājumos, kā arī izglītotu iedzīvotājus sanitārtehnikas lietošanas kultūrā.
Hipotēze - Pateicoties Latvijas Dalībai ES un ES sniegtajam atbalstam ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai, Latvijā veidojas pozitīva tendence notekūdeņu attīrīšanas jomā.
Darba teorētiskās daļas saturs – Notekūdeņu raksturojums; Esošā situācija Latvijas ūdenssaimniecībā – tabulu un grafiku veidā atainota situācija notekūdeņu attīrīšanas jomā (cik un kādas NAI ir Latvijā); Esošā situācija apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaits mazāku par 2000; Esošā situācija pilsētās ar iedzīvotāju skaitu lielāku par 2000; Tiesību akti vides jomā, kas attiecas uz notekūdeņiem; Nacionālās programmas notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūras sakārtošanai; Notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūras attīstības projektu realizācijas process.
…
