Ievads
Lai arī atsevišķās ārvalstu mērķauditorijās Latvija ir labi pazīstama, tomēr kopumā ārvalstīs Latvijas atpazīstamība ir relatīvi zema. Latviju bieži uztver kā bijušo padomju republiku un Austrumeiropas bloka valsti, kuru identitāte drīzāk ir negatīva un rada asociācijas ar korupciju, noziedzību, nekompetentu pārvaldību un zemu dzīves līmeni. Kaut arī līdzās negatīvajām asociācijām, ārvalstu presē pietiekami bieži parādās Latvijas vārds pozitīvu asociāciju kontekstā, kas saistīti ar izcilību dažādās kultūras jomās, panākumiem sportā, Latvijas dabas tīrības augsto vērtējumu, ļoti lielai daļai ārvalstnieku priekšstata par Latviju vai nu nav, vai tas ir aplams vai negatīvas asociācijas raisošs. Tāpēc kā viens no būtiskākajiem uzdevumiem Latvijai kā valstij, kas vēlas ieņemt savu vietu globālajā apritē un tirgū, ir pozitīva tēla veidošana, jo starptautiskā prakse liecina, ka stabili pozitīvs valsts tēls sekmē ārvalstu investīciju pieplūdi, tai sekojošo sociāli ekonomiskās labklājības augšupeju un veicina ārvalstu tūristu pozitīvu interesi par valsti. Tā kā Latvijā tūrisma nozare ir viena no visstraujāk augošajām, un tūrisma nozarē valsts tēla nozīme ir izšķiroša brīdī, kad potenciālais valsts apmeklētājs izvēlas par labu vienai vai otrai vietai kā sava ceļojuma galamērķim, tad šī tēma ir aktuāla
Bakalaura darba mērķis ir analizēt valsts tēla veidošanas nozīmi, tajā iesaistītās politiskās nostādnes un institūciju darbību, iepazīties ar citu valstu pieredzi tēla veidošanā un praktiski noskaidrot vai laika periodā no 1990. līdz 2007.gadam Latvijas valsts tēls pasaulē ir uzlabojies.
Lai sasniegtu darba mērķi tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1. Analizēt teorētiskās koncepcijas par valsts tēla veidošanas nozīmi;
2. Teorētiski analizēt valsts zīmolvedības stratēģijas izstrādāšanu un realizēšanu;
3. Teorētiski analizēt literatūru par citu Eiropas valstu pieredzi valsts tēla veidošanā;
4. Veikt praktisku pētījumu izmantojot tādas pētījuma metodes kā aptaujas veikšana, teorētiska literatūras analīze, aprakstošā un izzinošā statistika;
5. Apkopot, analizēt un interpretēt iegūtos rezultātus.
Pētījuma hipotēze: Laika periodā no 1990. līdz 2007.gadam Latvijas valsts tēls pasaulē ir uzlabojies.
Pētījuma gaitā tiks veikta nejauši izvēlētu cilvēku aptauja izmantojot anketu par Latvijas iedzīvotāju viedokli par valsts tēlu pasaulē. Cilvēki tiks aptaujāti pa vecuma grupām un pēc dzimuma. Anketēšanā tiks iesaistīti aptuveni 30 garāmgājēji.
Pētījumā izmantotie literatūras avoti: internets, zinātniskie pētījumi, Latvijas likumi un normatīvie akti, vispārējā un speciālā literatūra, valsts statistikas dati, periodiskie izdevumi, internetā ievietotā informācija. Darba izstrādē galvenokārt tiek izmantoti Vaknin, S. „Nation Branding and Place Marketing” un informatīvais ziņojums „Par Latvijas ārējās komunikācijas pamatnostādņu 2004. – 2006. gadam īstenošanu.”
Darbs ir strukturēts trīs daļās. Pirmajā nodaļā ir analizēta valsts tēla veidošanas politika – valsts zīmolvedības stratēģija pozitīva valsts tēla veidošanā, Latvijas dalība starptautiskās organizācijās, Latvijas tēls ārvalstu medijos un internetā, kā arī valsts ekonomiskās attīstības saistība ar valsts tēlu un plānotā valsts tēla attīstīšanas stratēģija. Darba otrajā daļā ir analizēta Īrijas un Igaunijas pieredze valsts tēla veidošanā. Trešajā daļā ir veikts pētījums par Latvijas iedzīvotāju viedokli par valsts tēlu pasaulē, vai tas ir uzlabojies laika periodā no 1991. – 2007.gadam.
1991.gadā Latvijai kļūstot par neatkarīgu valsti, tā iestājās dažādās starptautiskās organizācijās – Apvienoto Nāciju Organizācijas, Pasaules Tirdzniecības organizācijā u.c., kā rezultātā Latvijas valsts tēls pasaulē vismaz politiskā ziņā mainījās, bet tas joprojām asociējās ar post-padomju valsti. Pirmā Valsts aģentūra (Latvijas institūts), kura veicinātu pozitīvu starptautisko atpazīstamību pasaulē, rūpētos par valsts zīmola izstrādāšanu un popularizēšanu tika nodibināta tikai 1998.gada 29.septembrī. Tātad laika posmā no 1991.gada līdz 1998.gadam pozitīva valsts tēla veidošanā netika pieliktas īpašas pūles. Tas veidojās no sasniegumiem kultūrā, sportā, valsts apmeklētāju iespaidiem u.c. faktoriem. Arī laika posmā no 1998. līdz 2004.gadam valsts tēla attīstīšanas ziņā netika veikti būtiski pasākumi.
…
