Bakalaura darba tēma ir “Latvijas nodokļu politika”. Bakalaura darbs sastāv no četrām nodaļām, kam pakārtotas ir vairākas apakšnodaļas.
Darba ievadā autors raksturo izvēlētā temata aktualitāti, un vispārīgās nodokļu problēmas , ar ko saskārās pārejas ekonomikas valstis.
Pirmajā nodaļā tiek raksturotas nodokļu sistēmas raksturojošie elementi. Ar piemēru un likumdošanas palīdzību autors raksturo atsevišķos nodokļu elementus. Atsevišķi izdalīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķins Latvijā salīdzinājumā ar Lielbritāniju, lai raksturotu nodokļu elementu kopumu viena nodokļa izpratnē un parādītu, ka proporcionālā nodokļu likme neveicina iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem labklājības pieaugumu. Nodaļas beigās tiek raksturota nodokļu politika būtība un principi, kā arī tiek dots ieskats nodokļu nemaksāšanas problēmā.
Otrajā nodaļā tiek analizēti nodokļu ieņēmumi, kas atklāja ka tiešie nodokļi kļūst arvien nozīmīgi pār netiešajiem, gan apjoma, gan elastības ziņā.
Trešā nodaļa ir veltīta nodokļu administrēšanas teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem, kas ir neatņemama nodokļu politikas sastāvdaļa. Autors pēta VID darbību piecu funkciju ietvaros: klientu apkalpošanas, datu analīzes, audita , sankciju un apelāciju jomās.
Ceturtā nodaļa kalpo kā kopsavilkums pārējām trīs, kur autors raksturo Latvijas nodokļu politikas sasniegumus un problēmas.
Darba nobeigumā autors ir apkopojis secinājumus un priekšlikumus.
Izjūkot Padomju Savienībai, jaunās neatkarīgās valstis, to skaitā arī Latvija, saskārās ar apgrūtinošu uzdevumu, ieviešot paši savu nodokļu likumdošanu un nodalot atsevišķi vispārējo nodokļu un muitas nodokļu administrēšanu. Sākotnēji, jaunās valstis t.sk. Latvija vienkārši adoptēja bijušās Padomju Savienības nodokļu sistēmu, kas tika papildināta ar PVN pāris dienas pirms Padomju Savienības izjukšanas. Turpinoties pārejai uz tirgus ekonomiku, jaunajai nodokļu administrēšanas vadīšanai vajadzēja mainīties no stingri kontrolētu valsts sektora nodokļu iekasēšanas uz ievērojami sarežģītāku prasmi pildīt savas funkcijas saskaņā ar privātā sektora izveidošanos un pieaugošo valsts uzņēmumu autonomitāti. Šī maiņa izraisīja vajadzību radīt jaunu pieeju nodokļu politikas veidošanā, un pilnīgi savādāku nodokļu administrēšanas operatīvo stratēģiju. Lielākā daļa NVS valstu un trīs Baltijas valstis ir cīnījušās, lai piemērotos izmaiņām un ir pieredzējušas nodokļu ieņēmumu samazināšanos.
Ieņēmumu samazināšanas sekas ir bijušas samērā smagas. Strukturālo reformu trūkums, pārvietojot dažādas funkcijas prom no valdības kontroles, nespēja pienācīgi kontrolēt valdības patēriņu līmeni, un administratīvās kontroles un plānošanas mehānismu trūkums, ir aizkavējis valstis attiecīgi izmainīt tās izdevumus. Izdevumu saistību un naudas ieņēmumu nesakritību iemesls ir bijuši nerealizējami pieņēmumi par nodokļu ieņēmumiem un budžeta izdevumiem. Budžets tika sabalansēts ar maksājumu aizkavēšanu piegādātājiem, budžeta darbiniekiem un pensionāriem, tādejādi vēl vairāk kompromitējot spēju izveidot uzticamas nodokļu sistēmas eksistēšanu. Ieņēmumu samazinājumam ir vairāki iemesli, kā izlaides pārvietošanās prom no valsts sektora, nodokļu nemaksāšana un fiskālās politikas problēmas.
Pārejas perioda sākumā bija ievērojamas bailes, ka nodokļu izvairīšanās un korupcija kļūs par smagām problēmām post komunisma bloka ekonomikā. Diemžēl tieši tas arī notika daudzās valstīs. Saskaņā ar pētījumu (1997) tika aprēķināts kā 1995.g. ēnu ekonomikas apjomi bijušajās Padomju Savienības valstīs vidēji bija 34% no valsts ekonomikas kopumā, un 19% Centrālajā un Austrumeiropā.
Optimāla aplikšana ar nodokļiem un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir akūti jautājumi pārejas ekonomikas valstīm. Vājā nodokļu administrēšana vēl vairāk apgrūtina uzdevumu, jo administratori iespējams nelieto daudzus spēcīgus instrumentus, ko iesaka nodokļu teorija. Tādejādi kompromisa meklēšana starp efektivitāti un administratīvajiem trūkumiem ir nozīmīga daļa nodokļu politikas analīzē pārejas ekonomikas valstīs. Vēl viena joma, kas ir pelnījusi īpašu uzmanību ir vajadzība radīt godīgu un uzticamu nodokļu sistēmu, kas garantē sabiedrisko atbalstu valdības darbībām. Šeit ir svarīga sabiedrības tālredzība un valsts ierēdņu godīgums.
Tāpat ir pienācīgi jāapsver nodokļu politikas loma pārejas ekonomikas valstīs. Vai nodokļu rekomendācijas, kas ir pamatotas ar Rietumvalstu pieredzi un, iespējams, standarta nodokļu teorija, kas ir attīstīta priekš industriālajām valstīm ir tieši piemērojama pārejas valstu ekonomikā. Ekonomisti aplūko jaunattīstības valstīs šo jautājumu nodokļu reformas kontekstā. Viņi secina, ka vispārējie nodokļu pamatprincipi (efektivitāte, taisnīgums) ir vienādi vairumā valstu, un pat īstermiņa mērķus, kā ekonomiskās izaugsmes veicināšana ar stimulējošu nodokļu palīdzību, var atskaitīt no vienveidīgajiem ilgtermiņa mērķiem. Pretstatā industriāli attīstītajām valstīm, būtiskākās atšķirības starp jaunattīstības valstīm ir valdības ierobežojumi, t.i. administratīvie un informatīvie ierobežojumi.
Iespējams daudz svarīgāka mijiedarbība starp pārejas periodu un nodokļu aplikšanu ir nodokļu instrumentu lomai, ietekmējot ekonomikas restrukturizāciju. Izvēloties lēnu reformu stratēģiju, tas noved līdz nodokļu sistēmai, kas atļauj (līdz zināmai robežai) nerentabliem uzņēmumiem strādāt, piedzenot tikai daļu no nodokļiem un pavirši iekasējot tos. Līdzīgi visa nodokļu sistēma pārejas ekonomikas valstīs ir atkarīga no izvēlētā restrukturizācijas ceļa. Tas attiecās uz dažādu nodokļu formu relatīvo daļu kopējos nodokļu ieņēmumos.
Darba mērķis ir raksturot nodokļu būtību, to veidojošos elementus nodokļu politikas kontekstā un izpētīt nodokļu administrēšanu kā nodokļu politikas realizācijas instrumentu, tā rezultātā dot vērtējumu par Latvijas nodokļu politiku un izstrādāt priekšlikumus par nodokļu politikas uzlabošanas virzieniem. Izvirzītā mērķa sasniegšanai darbā risināmie uzdevumi ir šādi:
1.Pamatojoties uz literatūru dot vispārēju nodokļu raksturojumu;
2.Analizēt Latvijas iedzīvotāju ienākumu nodokli salīdzinājumā ar Rietumu praksi;
3.Raksturot nodokļu politiku un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;
4.Praktiski analizēt nodokļu ieņēmumus Latvijā;
5.Izpētīt nodokļu administrēšanas raksturu un modernizēšanas virzienus;
6.Praktiski apskatīt Latvijas sasniegumus nodokļus politikas un administrēšanas jomā;
7. Dot vērtējumu par Latvijas nodokļu politiku;
8.Izstrādāt priekšlikumus par nodokļu politikas uzlabošanas virzieniem.…
