Latvijas iedzīvotāju emigrācija uz ārvalstīm: cēloņi, sekas un iedzīvotāju attieksme

Secinājumi
1. 21. gadsimtam raksturīgs migrācijas tempu pieaugums vispasaules līmenī, kā arī šī procesa priekšrocību uzsvēršana.
2. Jo straujāk pieaug migrācijas apjomi un tempi, jo būtiskāk ir katrai valstij noformulēt savu nostāju pret migrāciju un izveidot efektīgu migrācijas politiku.
3. Emigrācijas kontrolēšana ir sarežģītāks process nekā imigrācijas kontrolēšana, kā arī emigrācijas atstātās sekas bieži vien ir negatīvākas salīdzinot tās ar imigrācijas atstātajām sekām.
4. Migrācijas mehāniska ierobežošana vai aizliegšana bieži vien ir neefektīva un tās rezultātā rodas nelegālā migrācija un „cilvēku kontrabanda”.
5. Migrācijas ietekme uz katras valsts attīstību ir atkarīga dažādu faktoru un likumsakarību virknējuma.
6. Jo mazāka valsts, jo negatīvāko iespaidu uz to atstāj iedzīvotāju emigrācija.
7. Mūsdienās ar emigrācijas procesu tiešā vai netiešā veidā ir saskāries gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs.
8. Straujais emigrācijas apjomu un tempu pieaugums Latvijas situācijas kontekstā ir uztverams kā negatīva parādība.
9. Galvenais iemesls Latvijas iedzīvotāju emigrācijai uz ārvalstīm ir valsts ekonomiskā situācija.
10. Izglītoto iedzīvotāju emigrācija no Latvijas ir valsts zemā dzīves līmeņa un ekonomikas lejupslīdes rādītājs un rezultāts, nevis cēlonis.
11. Darbspējīgo iedzīvotāju emigrācija un „smadzeņu aizplūde” no valsts sarežģī ekonomikas atveseļošanās procesu Latvijā.
12. Lai veicinātu emigrantu atgriešanos valstī un mazinātu Latvijas iedzīvotāju vēlmi emigrēt uz ārvalstīm ir nepieciešams mainīt valsts kopējo situāciju.
13. Valsts kopējās situācijas uzlabošanas procesā nepieciešams iesaistīties ne tikai valdībai, bet arī uzņēmējiem, vadītājiem, darbiniekiem un ikvienam valsts iedzīvotājam.
…