Valsts ekonomikas sekmīgas attīstības svarīgs priekšnoteikums ir finanšu sektora attīstība. Finanšu sistēmas mērķis ir iespējami efektīvākajā veidā novadīt finanšu resursus no aizdevējiem līdz aizņēmējiem. Finanšu tirgi ir vide, kurā notiek šī resursu kustība, turklāt notiek ļoti produktīvi. Modernā un augsti attīstītā ekonomikā tie ir vieni no vissvarīgākajiem tirgiem. Latvijai, izmantojot savu dabiski izdevīgo stāvokli kā tiltam starp Austrumu un Rietumu pasauli, paveras daudz iespēju tieši finanšu jomā. Šī joma prasa dziļas zināšanas un nopietnus pētījumus, kuriem vairākus gadu desmitus ir bijis jāattīstās zināmā atrautībā no pārējās mūsdienu pasaules.
Kreditēšanas pieauguma tempi Latvijā ir likumsakarīgi, jo ir palielinājies iedzīvotāju ienākumu līmenis, uzlabojusies uzņēmējdarbības vide, attīstījies nekustamā īpašuma tirgus, kā arī konkurences pieaugums banku sektorā, kas ir radījis kredītu likmju samazināšanos un tādējādi padarījis pieejamākus finanšu resursus iedzīvotājiem. Būtisks faktors, kas veicinājis kreditēšanu, ir iedzīvotāju pieaugošā uzticība banku sistēmai, kas nodrošinājusi stabilu piesaistīto depozītu apjoma kāpumu, tā, savukārt, nodrošinot resursus kreditēšanas attīstībai.
Kredīti ir kļuvuši par vienu no aktuālākajiem un arī pretrunīgākajiem diskusiju tematiem Latvijā. Līdzīgi kā cilvēki katru dienu veikalos iegādājas ikdienas patēriņa preces, tāpat tiek iegādāti arī banku pakalpojumi, tai skaitā strauju popularitāti ieguvušie hipotēku kredīti. Jāņem vērā, ka daudziem cilvēkiem dzīvē reiz pienāk brīdis, kad jāsāk domāt par vairāku tūkstošu vērta īpašuma iegādi un ikviena patērētāja vislabākā aizsardzība pret nekvalitatīvu preci ir zināšanas. Pieprasījums pēc aizdevumiem — vienalga, vai tie būtu hipotekārie vai patēriņa kredīti — aug ne tikai tāpēc, ka cilvēkiem pēc primāro vajadzību apmierināšanas paliek brīva nauda, kuru iespējams investēt savas dzīves kvalitātes uzlabošanā, bet arī tādēļ, ka psiholoģiski viņi sāk justies arvien drošāki par rītdienu un kļūst pārliecinātāki, ka par šodien iegūto preci spēs norēķināties vairāku gadu laikā. Tirgus ekonomikas attīstība Latvijā apliecina to, ka mūsu valstī sāk darboties tieši tās pašas tendences, kas vērojamas Rietumu valstīs. Arī hipotekārās kreditēšanas attīstība nav nekāds izņēmums, tāpēc arī turpmāk varam prognozēt tās pieaugumu. To nevajag uzskatīt ne par traģēdiju, ne briesmas vēstošu priekšnojautu, jo notiek normāls, likumsakarīgs un neizbēgams process. Jāatzīmē gan, ka speciālistu vidū par šo jautājumu ir īpaši asas diskusijas.
Maģistra darbā ir izvirzīta šāda hipotēze: hipotekārā kreditēšana ir kļuvusi par nozīmīgāko kreditēšanas veidu Latvijā un turpina pieaugt. Saskaņā ar izvirzīto hipotēzi maģistra darba mērķis ir, pamatojoties uz teorētiskā un praktiskā materiāla analīzi, izpētīt hipotekārās kreditēšanas sistēmu Latvijā, izdarīt secinājumus un izvirzīt priekšlikumus hipotekārās kredītsistēmas attīstības iespējām mūsu valstī.
Izvirzītā maģistra darba mērķa īstenošanai nepieciešams veikt sekojošus uzdevumus:
1.Izpētīt hipotekārās kreditēšanas sistēmas teorētiskos aspektus.
2.Apskatīt hipotekārās kredītsistēmas vēsturisko attīstību Latvijā.
3.Izzināt hipotekārās kreditēšanas tiesisko bāzi Latvijā.
4.Analizēt hipotekāro kredītu tirgus dinamiku un nākotnes perspektīvas.
5.Atspoguļot ārvalstu pieredzi hipotekārās kreditēšanas jomā.
6.Apkopot secinājumus un sniegt priekšlikumus.
Pētījuma objekts
Pētījuma objekts ir hipotekārās kreditēšanas sistēma un ar to saistītie ekonomiskie, finansiālie, sociālie, juridiskie un praktiskās realizācijas aspekti. Hipotekārās kreditēšanas sistēma pētījumā tiek apskatīta plašā nozīmē, ietverot tajā hipotekāro kreditēšanu, hipotekārās ķīlu zīmes, kā arī banku hipotekārās kreditēšanas operācijas, neemitējot hipotekārās ķīlu zīmes.
Pētījuma metodes
Pētījumā izmantotas vispārpieņemtās ekonomiskās zinātnes kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes, tai skaitā analīzes un sintēzes, statististiskās, ekonomiskās prognozēšanas metodes.
Pētījuma novitāte
Veikts vispusīgs Latvijas hipotekārās kreditēšanas novērtējums laika posmā no 2002. līdz 2006. gadam. Pētījuma rezultāti ir aprobēti 2007. gada 2. maijā 49. Daugavpils Universitātes jauno zinātnieku konferencē ar nosaukumu „Hipotekārās kreditēšanas attīstība Latvijā”.…
