Viens no svarīgākajiem kritērijiem, kas raksturo ekonomiskās izaugsmes attīstību valstī, ir tās ārējā tirdzniecība. Preču ražošanas apjomu un kvalitāti, to spēju konkurēt starptautiskajā tirgū parāda jebkuras valsts ārējās tirdzniecības bilance, kurai ir liela loma visas maksājumu bilances analīzē kopumā.
Bakalaura darba mērķis ir teorētiski aplūkot ārējās tirdzniecības veidošanos, analizēt Latvijas ārējo tirdzniecību 2000. un 2001. gadā un apskatīt Latvijas eksporta veicināšanas iespējas.
Bakalaura darbu veido trīs daļas. Pirmajā nodaļā ir aplūkots ārējās tirdzniecības teorētiskais pamatojums un ārējo tirdzniecību ietekmējošie faktori. Otrajā nodaļā ir analizēts Latvijas eksports un imports pa valstīm un preču grupām, kā arī pakalpojumu bilance. Trešajā nodaļā ir dots ieskats eksporta veicināšanas pasākumos Latvijā.
Bakalaura darbā izmantoti Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes statistikas krājumi, Ekonomikas ministrijas izdotie ziņojumi, kā arī publikācijas presē.
Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā strauji kritās eksporta apjomi uz bijušo Padomju Savienību: 1992. gadā Krievija paaugstināja naftas un citu izejvielu cenas līdz pasaules cenu līmenim, kas sadārdzināja enerģiju un izejvielas, un tā rezultātā padarīja lielāko daļu Latvijas uzņēmumu darbību nerentablu. Šie bija tikai daži no faktoriem, kas noveda pie nozīmīga ekonomiskās aktivitātes un svarīgākā ekonomiku raksturojošā rādītāja – iekšzemes kopprodukta (turpmāk tekstā – IKP) – krituma. Latvijai bija jāpāriet no sociālisma plānveida saimniekošanas jeb komandsaimniecības modeļa uz pilnīgi jaunu ekonomisko sistēmu – tirgus ekonomiku.
Pārejot uz jaunu saimniecisko sistēmu, Latvijas ekonomiskajā politikā dominēja vairāki īstermiņa un vidēja perioda uzdevumi tirgus ekonomikas pamatu veidošanai un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai. To skaitā bija cenu un tirdzniecības liberalizācija, privātīpašumu atjaunošana, savas nacionālās valūtas izveidošana, tirgus ekonomikas funkcionēšanai nepieciešamo institūciju izveidošana u.c. Šobrīd, kad ir radīti tirgus ekonomikas pamati un sasniegta salīdzinoši laba makroekonomiskā stabilitāte, arvien aktuālāki kļūst ekonomiskās izaugsmes jautājumi.
Viens no svarīgākajiem kritērijiem, kas raksturo ekonomiskās izaugsmes attīstību valstī, ir ārējā tirdzniecība. Jau vairākus gadu tūkstošus pasaulē aktīvi attīstās ārējā tirdzniecība. Tirdzniecība radās jau pirmatnējās kopienas sairšanas periodā sakarā ar starptautiskā darba dalīšanas un preču – naudas attiecību rašanos. Uzņēmumi vienās valstīs ražoja gala produkciju, bet komplektējošās detaļas, materiālus, palīgmateriālus, pusfabrikātus piegādāja citu valstu specializēti uzņēmumi. Tā veidojās stabilas starptautiskās kooperācijas saites un starptautiskā tirdzniecība. Tātad ārējā tirdzniecība ir tirdzniecība, kas pārsniedz vienas valsts robežas un ir galvenā ārējo ekonomisko sakaru forma.
Starptautiskās tirdzniecības tradicionāla forma ir preču tirdzniecība. Preču starptautiskās tirdzniecības attīstību ietekmē valsts ģeogrāfiskais stāvoklis, derīgo izrakteņu krājumi un izvietojums, transporta tīkli, bet izšķiroša nozīme ir ekonomiskajai situācijai valstī.
Preču ražošanas apjomu un kvalitāti, to spēju konkurēt starptautiskajā tirgū parāda jebkuras valsts ārējās tirdzniecības bilance, kuras apgrozījumu vaido preču izvedums jeb eksports un preču ievedums jeb imports. Tirdzniecības bilancei ir liela loma visas maksājumu bilances analīzē, kā arī valsts ekonomikas attīstības analīzē kopumā. Latvijā pēdējā laikā daudz tiek runāts par ārējās tirdzniecības bilances stāvokli, jo tieši šī maksājumu bilances sastāvdaļa izraisa pārdomas par Latvijas ārējo ekonomisko politiku. Jau ilgāku laiku Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ir ar negatīvu saldo jeb deficītu – Latvija iepērk ārzemēs vairāk preču nekā pārdod pati uz ārzemēm. Tieši pieaugošais ārējās tirdzniecības bilances deficīts ir viens no būtiskākajiem Latvijas ekonomikas riska aspektiem.
Bakalaura darba mērķis ir teorētiski aplūkot ārējās tirdzniecības veidošanos, analizēt Latvijas ārējo tirdzniecību 2000. un 2001. gadā un apskatīt Latvijas eksporta veicināšanas pasākumus.
Izvirzītā mērķa sasniegšanai, bakalaura darbā veicamie uzdevumi ir:
1) aplūkot starptautiskās tirdzniecības teoriju attīstību;
2)raksturot ārējo tirdzniecību ietekmējošos faktorus;
3)analizēt Latvijas eksportu un importu pa valstīm un preču grupām 2000. un 2001. gadā;
4)dot ieskatu 2000. un 2001. gada pakalpojumu bilancē;
5)izstrādāt priekšlikumus eksporta veicināšanai.
Bakalaura darbs sastāv no ievada, trīs nodaļām un secinājumiem un priekšlikumiem.
Bakalaura darbā izmantotas statistiskās analīzes metodes – statistiskā salīdzināšana, grupēšana, absolūto un relatīvo lielumu aprēķināšana. Lai analizētais materiāls būtu uzskatāmāks, bakalaura darbā izvietotas tabulas un grafiskie attēli. Tabulas un attēli, kuriem bakalaura darbā nav dotas atsauces, ir autora veidoti un izmantotais literatūras avots norādīts zem tabulas vai attiecīgi zem attēla kreisajā apakšējā stūrī. Ar simbolu “ * “ apzīmētie aprēķini tabulās ir autora veikti.
Bakalaura darbā galvenokārt izmantoti Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes statistikas krājumi un nepublicētie materiāli par ārējo tirdzniecību, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas izdotie ziņojumi, kā arī publikācijas presē. Teorētiskajā daļā izmantota mācību literatūra.
Tā kā jau vairākus gadu tūkstošus pasaulē aktīvi attīstās ārējā tirdzniecība, tad arī pēdējos gadsimtos tiek meklēta ārējo ekonomisko sakaru teorētiskā bāze, lai starptautiskās ekonomiskās attiecības kļūtu racionālākas un efektīvākas teorētiski. Visas ārējās tirdzniecības teorijas pēc “vecuma” var iedalīt divās grupās:
1)klasiskās starptautiskās tirdzniecības teorijas;
2)alternatīvās jeb modernās starptautiskās tirdzniecības teorijas.…
