SECINĀJUMI
1. Bieži vien daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā apsekošana tiek veikta nekvalitatīvi un uzskatīta par formālo pasākumu, naudas ekonomijas dēļ veicot tikai virspusējo vizuālo apskati, tādēļ tiek nepamanīti trūkumi un defekti, kas var palikt par avārijas situāciju un mājas drošuma apdraudējumu.
2. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehnisko stāvokli vērtēt pēc sērijas un būvēšanas gada nav objektīvi, jo to kvalitāte var ļoti atšķirties. Katras mājas mūžs ir atkarīgs no vides, no būvniecības kvalitātes un no tā, kā ēka uzraudzīta un uzturēta ekspluatācijas laikā.
3. Dzīvojamo māju iekšējo inženiertīklu lielam nolietojumam pievērš maz uzmanības un pārvaldniekam ir grūti pārliecināt dzīvokļu īpašniekus par remonta nepieciešamību.
4. Laika periodā no 2018.gada līdz 2021.gadam gan galvaspilsētā, gan citās Latvijas pilsētās tika īstenoti kopprojekti, pētījumi un sagatavoti ziņojumi par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehnisko stāvokli un to drošumu.
5. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa pētījumos konstatētie ēku defekti, nepilnības un bojājumi bieži vien rodas tāpēc, ka ēku ekspluatācijas laikā pārvaldītājs neveic obligātas pārvaldīšanas darbības, kuras vērstas uz savlaicīgu bojājumu, defektu un neatbilstību identificēšanu un savlaicīgi vai vispār neorganizē bojājumu ārkārtas lokalizēšanu, plānoto novēršanu, kā arī nomaiņu vai atjaunošanu.
6. Uz jautājumu “Kāds ir Latvijas daudzdzīvokļu dzīvojama fonda tehniskais stāvoklis?” nevar atbildēt viennozīmīgi, jo pēc kvalifikācijas darba autora peejamas informācijas visaptveroši pētījumi par šo dzīvojamo fonda tehnisko stāvokli nav veikti, nav iespējams noteikt problēmas mērogu un vajadzību apjomu.
…