Latvijas banku norēķinu kartes. Analīze un perspektīvas

NORĒĶINU KARŠU VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA, KLASIFIKĀCIJA UN TIRGUS ĀRVALSTĪS

Palielinoties norēķinu apjomiem, visā pasaulē aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta bezskaidras naudas maksājumiem. Norēķinu karšu attīstība ir viens no galvenajiem pasākumiem, kas veicina pāreju uz bezskaidras naudas norēķiniem, līdz ar to par vienu no populārākajiem bezskaidras naudas norēķinu līdzekļiem tiek uzskatītas maksājumu kartes.
Lai arī pasaules iedzīvotāji joprojām dod priekšroku skaidrai naudai, taču šie norēķini rada ikvienai valstij lielus izdevumus, kas saistīti ar jaunu banknošu izlaišanu apgrozībā, nolietotās naudas izņemšanu no apgrozības un arī ar skaidrās naudas apgrozības apkalpošanas personāla uzturēšanu. Tāpēc attīstoties ekonomiski brīvā tirgus apstākļiem, un globalizācijas procesiem attīstās arī tāda salīdzinoši lētāka un ērtāka norēķinu sistēma kā plastikāta norēķinu (maksājumu) kartes.

1.1. Norēķinu karšu vēsturiskā attīstība

Vēsture liecina, ka pirmās plastikāta elektroniskās norēķinu kartes parādījās jau 20.gadsimta sākumā. Tās ieviesa ASV lielās naftas kompānijas, lai atvieglotu norēķinus naftas uzpildes stacijās. Tā 1914.gadā ASV kompānija Western Union, vēloties pakalpot savu klientu ērtībām, izdeva metāla atlaižu- kredīta karti. Tolaik norēķinu kartes, šī gadījuma iespaidā arī nosauca par „metāla naudu”.
Līdz pat II Pasaules kara sākumam daudzi veikali, komunikāciju kompānijas, tūrisma un piegādes biroji izdeva savas norēķinu kartes. Karšu skaits gan bija limitēts un tās tika piešķirtas īpaši svarīgiem klientiem.
Pēc otrā pasaules kara norēķinu kartes kļuva pieejamākas plašai publikai. Īpaši šeit jārunā par tūrisma kompānijām, kas, klientiem, kas daudz ceļoja, piešķīra kartes ar zināmu kredīta limitu.
1951.gadā pirmā ASV banka – Franklin National Bank izdeva savu norēķinu karti, taču arī šī karte bija visai limitētā apjomā. Ar šo karti Ņujorkas iedzīvotāji varēja norēķināties savas pilsētas veikalos.

…