Diplomdarbs
Humanitārās zinātnes
Politika
Latvijas ārpolitikas transformācija ES kopējās ārējās un ...-
Latvijas ārpolitikas transformācija ES kopējās ārējās un drošības politikas ietvaros
Jautājuma aktualitāti pastiprina arī Latvijas iekšpolitiskās situācijas izmaiņas, kas liek pārdomāt valsts mērķus un turpmākos iesaistes un attīstības scenārijus EKĀDP, jo pēdējo divu gadu laikā ir mazinājusies Latvijas iesaiste ES Attīstības sadarbības jomā un KDAP ietvaros.
Līdz ar to darba „Latvijas ārpolitikas transformācija ES KĀDP ietvaros” mērķis ir izvērtēt kā dalība ES KĀDP ir transformējusi Latvijas ārpolitisko darbību. Darba ietvaros ārpolitikas transformācija tiks aplūkota laika periodā no 2004. gada, kad Latvija kļuva par ES dalībvalsti, līdz šim brīdim. Lai sasniegtu darba mērķi pētījuma autore izvirza sekojošu hipotēzi – iekļaušanās ES KĀDP ir likusi saskaņot Latvijas ārpolitikas prioritātes ar ES ārpolitikas prioritātēm un izmainīt ārpolitikas īstenošanas institucionālo struktūru. Lai gūtu apstiprinājumu hipotēzei darbā tiek definēti sekojoši pētījuma uzdevumi – pirmkārt, veikt literatūras analīzi par socializācijas teoriju, radot analīzes ietvaru tālākajam pētījumam; otrkārt, izanalizēt ES KĀDP veidošanos, ietverot arī izmaiņas, kas stājās spēkā līdz ar Lisabonas līgumu; treškārt, definēt dalībvalstu spēju ietekmēt EKĀDP un izvērtēt tās institūciju ietekmi uz ārpolitikas veidošanu; ceturtkārt, izvērtēt Latvijas iesaistīšanos ES KĀDP veidošanā pēc 2004. gada – institucionālās izmaiņas, kļūstot par ES dalībvalsti un pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā; piektkārt, analizēt Latvijas ārpolitikas virzienu maiņu un ārpolitikas apjoma pieaugumu; kā arī visbeidzot, aplūkot Latvijas ārpolitikas prioritāros virzienus ES KĀDP ietvaros, līdzšinējos sasniegumus un prognozējamās izmaiņas.
Pētījumā „Latvijas ārpolitikas transformācija ES KĀDP ietvaros” tiek analizētas Latvijas institucionālās un ārpolitikas virzības izmaiņas attiecībā uz ES KĀDP jautājumiem, izmantojot socializācijas teorijas analīzi un jo īpaši, pievēršoties, Džefrija Čekela (Jeffrey T. Checkel) piedāvātajiem diviem iespējamajiem socializācijas veidiem un to sasniegšanas mehānismiem.
Darba ietvaros empīrisko datu ieguve tika papildināta - gan ar atbildīgo politikas koordinācijas ierēdņu – Ārlietu ministrijas Drošības departamenta NATO un Eiropas politikas nodaļas 3. sekretāres Lauras Kellijas un Ārlietu ministrijas Ārējo attiecību nodaļas vadītājas Ingas Krastiņas intervijām, gan ar ekspertes – LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesores, bijušās Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājas, politoloģes Žanetas Ozoliņas interviju, lai iegūtu detalizētāku informāciju par Latvijas ārpolitikas koordinācijas procesiem EKĀDP ietvaros.
Pētījums „Latvijas ārpolitikas transformācija ES KĀDP ietvaros” sastāv no trīs galvenajām nodaļām. Pirmajā darba nodaļā autore pievēršas socializācijas teorijas analīzei, raksturojot arī divus galvenos socializācijas veidus un mehānismus, ar kādiem tie tiek sasniegti. Otrajā nodaļā tiek atspoguļots EKĀDP izvērtējums – tās attīstības gaita un dalībvalstu iesaistes iespējas tās īstenošanā; šajā nodaļā īpaša uzmanība tiek veltīta tieši Latvijas valsts iesaistes izvērtējumam EKĀDP, raksturojot institucionālās pārmaiņas saistībā ar EKĀDP jautājumu koordinēšanu valsts pārvaldē, kļūstot par ES dalībvalsti, un tāpat, izvērtējot Latvijas līdzšinējo darbību sekojošās EKĀDP jomās – KDAP, Eiropas Kaimiņu politikā (EKP), ES paplašināšanās procesā un Attīstības sadarbības politikā.…
Eiropas Savienības (ES) vēsturē dalībvalstu kopējā ārpolitika ir veidojusies lēni un pakāpeniski. Par lūzuma punktu var uzskatīt 1993. gadā spēkā stājušos Māstrihtas līgumu, kurā pirmo reizi tika definēts, ka pastāv Eiropas kopējā ārējā un drošības politika (EKĀDP). Taču Māstrihtas līgumam, lai arī tas bija solis uz priekšu, bija daudz trūkumu attiecībā uz EKĀDP. Līgums nespēja EKĀDP pietiekami institucionalizēt un atvieglot dalībvalstu dažādo ārpolitiku harmonizāciju un lēmumu pieņemšanu. Līdz ar 1997. gada Amsterdamas līgumu (stājās spēkā 1999. gadā) EKĀDP vēl vairāk virzījās uz kopienas līmeni, ļaujot ES pieņemt kopīgas stratēģijas attiecībā uz trešajām valstīm, izveidojot Augstākā pārstāvja amatu KĀDP jomā, radot KĀDP operatīvo daļu – Kopējo drošības un aizsardzības politiku un Politikas plānošanas un agrīnās brīdināšanas vienību, tomēr vēl joprojām pastāvēja institucionālas neskaidrības attiecībā uz EKĀDP. Līdz ar 2003. gadā spēkā stājušos Nicas līgumu tika mēģināts turpināt stiprināt EKĀDP, izveidojot pastāvīgo Politikas un drošības komiteju, kuru veido dalībvalstu pārstāvji. Attiecībā uz Māstrihtas līgumu viens no lielākajiem trūkumiem bija tas, ka tas neņēma vērā ES tālāko paplašināšanos. Tagad, kad ES veido jau 27 dalībvalstis, ES pārstāvji ir pārliecināti, ka bez Lisabonas līguma ES, t.sk. EKĀDP, nevarētu efektīvi funkcionēt. Arī Latvija līdz ar neatkarības atgūšanu par savu prioritāro mērķi uzstādīja iekļaušanos Rietumeiropas starptautiskajās un reģionālajās organizācijās. Ceļā uz iestāšanos ES t.sk. EKĀDP, Latvijai nācās veikt izmaiņas ārpolitikas institucionālajos mehānismos un politisko prioritāšu noteikšanā, taču vēl lielākas izmaiņas valsts piedzīvoja pēc iestāšanās ES 2004. gada maijā, jo bija kardināli jāmaina ārpolitikas īstenošanas institucionālā struktūra un kā ES dalībvalstij jāsaskaņo ārpolitikas virzieni un prioritātes ar ES politikām, ieskaitot arī EKĀDP. Jautājumu par Latvijas ārpolitikas transformāciju EKĀDP ietvaros ir aktualizējusi Lisabonas līguma klātbūtne, kas ir ienesusi izmaiņas kopējā EKĀDP dienaskārtībā. Dalībvalstu starpā aktīvi tiek risināts jautājums par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi, kā arī KĀDP Augstā pārstāvja pilnvaru un lomas maiņa ienes jaunas vēsmas politikas ietvaros. Šobrīd ir aktualizējušies vairāki svarīgi jauninājumi, kas skar Latvijas iesaisti KDAP ietvaros – kā pats aktuālākais ir pastāvīgas strukturētās sadarbības izveide militāro spēju attīstības jomā, kas paredz dalībvalstu apvienošanos grupās, kuras ne tikai praktiskajā līmenī īstenos kopīgos aizsardzības un pētniecības vai bruņojuma iegādes projektus, bet arī būs spējīgas ietekmēt KDAP politisko darba kārtību. Tāpat pārdomas raisa Lisabonas līgumā ietvertās solidaritātes un savstarpējās aizsardzības klauzulas un to īstenošanas iespējas. ES dalībvalstu ārpolitikas transformācijas jautājums patiesībā vienmēr ir bijis klātesošs EKĀDP ietvaros, jo pastāvīgi notiek diskusijas par šīs sensitīvās politikas jomas duālo raksturu – no vienas puses, iesaistoties EKĀDP veidošanā, dalībvalstis apliecina politikas pārnacionālo raksturu, bet tiklīdz sadarbības ietvaros dalībvalstis nonāk pie šīs politikas īstenošanas, tā iegūst skaidru starpvaldību sadarbības modeli, parādot atšķirīgās dalībvalstu intereses.
- Latvijas ārpolitikas transformācija ES kopējās ārējās un drošības politikas ietvaros
-
Latvijas ziedu tirgus konkurentspējas un attīstības iespēju analīze ES tirgus ietvaros
Diplomdarbs74 Starptautiskās organizācijas, Mārketings, reklāma, Ekonomika
- Nodokļu aplikšanas problēma kā Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā faktors
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Nodokļu aplikšanas problēma kā Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā faktors
Diplomdarbs augstskolai85
-
Latvijas ziedu tirgus konkurentspējas un attīstības iespēju analīze ES tirgus ietvaros
Diplomdarbs augstskolai74
Novērtēts! -
Eiropas Savienības paplašināšanās un Latvijas tautsaimniecības attīstība tās kontekstā
Diplomdarbs augstskolai64
-
Latvijas starptautiskā konkurētspēja ES
Diplomdarbs augstskolai64
Novērtēts! -
Latvijas banku sistēmas attīstība, izmaiņas un nākotnes prognozes ES kontekstā
Diplomdarbs augstskolai92
Novērtēts!