SECINĀJUMI
Pamatojoties uz savākto informāciju, var secināt, kā apdrošināšanas tirgum laika posmā no 1998. gada līdz 2002. gadam bija šādas tendences:
1. Laika periodā no 1998. gada līdz 2002. gadam var teikt, ka apdrošināšanas tirgus dinamiski attīstījās. Par to liecina tas fakts, ka ar katru gadu parakstīto prēmiju apjoms uz vienu iedzīvotāju palielinājās. Šo secinājumu var izdarīt, pamatojoties uz sekojošiem datiem: ja 1998. gadā šis rādītājs bija Ls 34.43, tad 1999. gadā šis rādītājs sastādīja Ls 37.72, kas par 3.29 latiem vairāk nekā 1998. gadā. Bet savukārt 2000. gada rādītājs bija par 2.72 latiem lielāks nekā 1999. gada rādītājs – Ls 40.35. 2001. un 2002. gados šis rādītājs sastādīja 45,62 un 50,55 latu attiecīgi. Pēc šiem datiem var pieņemt, ka ar katru gadu šis rādītājs kļūst arvien lielāks un, savukārt, apdrošināšanas īpatsvars no IKP arī palielināsies. Tas nozīme ka cilvēki apdrošina gan savu mantu, gan savu dzīvību. Dzīvības apdrošināšanas īpatsvars šajā rādītājā ir netik liels, bet ar katru gadu tas kļūs lielāks.
2. Konkurēt apdrošināšanā, tāpat kā jebkurā citā biznesa veidā, pamatā iespējams trīs veidos – ar cenām, kvalitāti un piedāvāto produktu daudzumu, jaunumiem. To, ka konkurence Latvijas apdrošināšanas tirgū pastiprinās, piedāvātajiem pakalpojumiem kļūstot izdevīgākiem klientam, apliecina fakts, ka apdrošināšanas tirgū samazinājās apdrošināšanas sabiedrību skaits. Ja 1998. gadā tirgū darbojās 29 sabiedrības, tad nākošgad sabiedrību skaits samazinājās par diviem, t. i., tirgū darbojās jau 27 sabiedrības. Bet 2000. gadā sabiedrību skaits samazinājās līdz 25 sabiedrībām. 2 gadu laikā no 2000. gada līdz 2002. gadam sabiedrību skaits samazinājis līdz 20 apdrošināšanas sabiedrībām. Konkurence starp sabiedrībām kļūs asāka, un tieši tāpēc sabiedrībām jācenšas piedāvāt saviem klientiem jaunus pakalpojumu veidus. Ar katru gadu piedāvāto pakalpojumu klāsts palielinājās. Ekonomiskā situācija Latvijā normalizējas ar katru gadu un pamazam cilvēku labklājība palielinās. Tas nozīme, ka cilvēki sāk domāt ne tikai par savu mantu, bet arī apdrošinās savu dzīvību.
3. Analizējot datus, var izdarīt secinājumu, ka:
3.1. Lielākais parakstīto prēmiju pieaugums bija konstatēts 1998. gadā – 29.10%, 1999. gadā pieaugums bija tikai 8.78%, bet 2000. gadā pieaugums vēl vairāk pazeminās un sastādīja 1.56%. Par iemeslu tam, varētu nosaukt izmaiņas likumdošanā. 2001. gadā prēmiju pieaugums vēl samazinājās līdz 1%, bet sākot no 2002. gada situācija nedaudz izmainījās: parakstīto prēmiju pieaugums sastādīja jau 6%. Analizējot datu var izdarīt secinājumu, ka apdrošināšanas tirgus attīstības sākumā (līdz 1999. gadam) parakstīto prēmiju pieaugums strauji audzis, bet no 1999. gada sākas šī rādītāja tikpat straujš kritums (līdz 1% 2001. gadā). Pēdējo gadu laikā ekonomiskā situācija normalizējās (apdrošināšanas sabiedrības stihiski nerodas un nebankrotē, patērētāju pirktspēja palielinās), tāpēc var cerēt, ka situācija apdrošināšanā arī stabilizēsies. Par to liecina fakts, ka 2002. gadā parakstīto prēmiju pieaugums palielinājās un sasniedza jau 6%.
3.2. Izmaksāto atlīdzību pieaugums 1998. gadā bija negatīvs, bet 1999. gadā pieaugums bija pozitīvs un sastādīja 60.42%. Viena gada laikā (no 1998. gada līdz 1999. gadam) bija vērojams straujš pieauguma palielinājums, bet jau nākoša gada laikā (no 1999. gada līdz 2000. gadam) bija konstatēts tikpat straujš pieauguma samazinājums – no 60.425 līdz 2.39%. Bet sākot no 2001. gada apdrošināšanas sabiedrības sāka izmaksāt vairāk atlīdzības, jo šī rādītāja pieaugums bija 10% un 11% 2002. gadā.
Pēdējo 2 gadu laikā bija konstatēts, ka izmaksāto atlīdzību pieaugums palielinājās daudz straujāk, neka parakstīto prēmiju pieaugums. Taču šīs tendences attiecināmas galvenokārt uz nedzīvības apdrošināšanu, jo dzīvības apdrošināšana Latvijā attīstās daudz lēnāk - šajā sfērā darbojas divreiz mazāk sabiedrību, saņemto prēmiju apjoms ir gandrīz deviņas reizes mazāks. To var skaidrot gan ar ekonomiskiem, gan psiholoģiskiem iemesliem, taču prakse rāda, ka Latvijā cilvēki joprojām daudz vairāk domā par savu mašīnu un māju apdrošināšanu nekā par savas dzīvības apdrošināšanu vai vecumdienu papildu nodrošināšanu.
4. Izanalizējot parakstīto prēmiju apjomu dažādos apdrošināšanas veidos, var secināt, ka piecu gadu laikā tendences īpaši nemainījās: piecos gados pirmo vietu pēc parakstīto prēmiju apjoma bija ieņēmusi sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana – 23.68% 1998. gadā; 23.89% 1999. gadā, 25.02% 2000. gadā, 27% - 2001. gadā un 26% - 2002. gadā. No tā var secināt, ka ar katru gadu automašīnu skaits palielinājās, bet tas nozīme ka cilvēku labklājība arī pieaug. Otro vietu bija ieņēmusi īpašumu apdrošināšana – 21.1% 1998. gadā; 17.78% 1999. gadā un 18.84% 2000. gadā, 18% - 2001. gadā. Šī veida īpatsvars samazinājās 2002. gadā – 17%, bet palielinājās sauszemes transporta apdrošināšanas īpatsvars – 21%, ieņemot 2 vietu. Īpašuma apdrošināšanai savukārt bija 3 vieta.
…
