Latvijā notikušo bibliotekāro konferenču un kongresu tematiskā izpēte

Mana bakalaura darba temats ir Latvijā notikušo bibliotekāro konferenču un kongresu tematiskā izpēte. Darbā tiek pētītas laika periodā no 1996. gada līdz 2004. gadam notikušās bibliotekārās konferences. Šāds hronoloģiskais norobežojums pamatojas uz informācijas pilnīgumu par Latvijas Republikas 2. neatkarības periodu. Lai izvairītos no neprecīzas informācijas sniegšanas, darbā netika iekļauti pirmie pieci 2. neatkarības perioda gadi, par kuriem bibliotekāro konferenču un kongresu aspektā ir pieejama nepilnīga informācija.
Temata aktualitāte. Darbam ir vēsturiska nozīme, jo tas pēta bibliotēku nozares attīstību Latvijas Republikas 2. neatkarības periodā. Bibliotekārajās konferencēs un kongresos pārrunātās tēmas atspoguļo aktuālākās tā laika problēmas. Pateicoties šiem notikumiem, ir augusi bibliotekāru pašapziņa, kompetence un vēlme sadarboties, kas ir palīdzējis atrisināt bibliotēku izdzīvošanas problēmu, nomainot to pret jautājumu, kādā virzienā un par kādiem līdzekļiem Latvijas bibliotēkas vēlas attīstīties.
Objekts un priekšmets. Šī bakalaura darba objekts ir bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes problemātikas attīstība Latvijas Republikas 2. neatkarības periodā. Tā priekšmets ir bibliotekāro konferenču un kongresu tematika.
Hipotēze. Bibliotekāro un informācijas zinātņu konferenču un kongresu tematika lieliski atspoguļo aktuālākās bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes problēmas konkrētā laika periodā.
Koncepcija. Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes konferences un kongresi dod iespēju satikties šīs nozares praktiķiem un teorētiķiem. Tajos bibliotēkzinātnieki un informācijas zinātnieki dalās savā pieredzē, apmainās ar idejām un gūst priekšstatu par bibliotēku stāvokli valstī un ārpus tās robežām. Konference/kongresa rīkotāji piedāvā, viņuprāt, aktuālākās tēmas nozarē. Konferences/kongresa dalībnieki izsaka savu viedokli par piedāvātajām tēmām vai referē par sev tuvām problēmām un to risinājumiem. Analizējot konferenču programmas un referātu krājumus, var secināt, kādas problēmas ir bijušas aktuālas konkrētajā laika periodā. Izpētot vairāku gadu konferenču un kongresu tēmu attīstību, var novērot bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes virzību.
Mērķis. Šī darba mērķis ir pierādīt, ka bibliotekāro un informācijas zinātnes konferenču un kongresu tematika atspoguļo aktuālākās bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes problēmas konkrētā laika periodā.
Lai to sasniegtu esmu izvirzījusi sev šādus uzdevumus:
Noskaidrot bibliotēku nozares attīstības virzību Latvijas Republikas 2.neatkarības periodā;
Izpētīt konferenču un kongresu norisi atspoguļojošo periodiku;
Iepazīties ar Latvijā rīkoto bibliotekāro konferenču/kongresu referātu vai to abstraktu krājumiem;
Noskaidrot nozares speciālistu viedokli par konferenču aktualitāti;
Noskaidrot bibliotekāro konferenču un kongresu dalībnieku viedokli par nozares konferencēm Latvijā.
Teorētiskā un empīriskā bāze. Par teorētisko bāzi tiks izmantotas nacionālā programma Informātika, nacionālās programmas Kultūra apakšprogramma Bibliotēkas, kā arī jaunās Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas. Kā empīriskā bāze tiks izmantoti dažāda veida uzziņu materiāli par bibliotekārajām konferencēm un kongresiem, kā arī konferenču programmas un bibliotekārā periodika. Darba empīriskā bāze ir arī tematiskajos informācijas avotos iegūtās informācijas analizēšana, reālās situācijas izpētīšana, intervējot un aptaujājot dažādu bibliotekāro konferenču/kongresu dalībniekus un organizatorus.
Izpētes pakāpe. Mūsdienās aktualizējas jautājums par konferenču industrijas attīstību. Dažādas konferenču organizētāju asociācijas pasaulē apkopo statistiku par populārākajām konferenču un kongresu norises vietām, laikiem un dalībniekiem. Tūrisma nozares zinātnieki konferenču attīstībai pievērš lielu uzmanību. Arī Latvijā konferenču industrija tiek pētīta arvien plašāk. Šis darbs tikai nedaudz atspoguļo šo pētījumu rezultātus, jo tā galvenais mērķis ir izpētīt bibliotekāro konferenču un kongresu ietekmi uz bibliotēkzinātnes attīstību Latvijā. Šajā aspektā Latvijā notikušās bibliotekārās konferences un kongresi vēl nav pētīti.
Metodes.
Šajā pētījumā tika izmantotas tādas metodes kā:
Kontentanalīze – tika pētīta bibliotekārā prese un bibliotekāro konferenču rakstu un tēžu krājumi, kā arī konferenču un kongresu programmas;
Intervēšana – tika intervēti vadošie nozares speciālisti, konferenču organizētāji un apmeklētāji;
Anketēšana – tika aptaujāti bibliotekāro konferenču un kongresu apmeklētāji.
Praktiskā nozīme. Šis darbs var izrādīties interesants bibliotēkzinātnes speciālistiem, kas uzskata nozares konferences un kongresus par svarīgu bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes attīstības veicinātāju.
Pētījuma struktūra. Darbs sastāv no ievada, 3 nodaļām, 8 apakšnodaļām, nobeiguma, izmantoto informācijas avotu saraksta, 6 pielikumiem un anotācijām latviešu un angļu valodās.
1. darba nodaļā tiek aplūkoti dažādi valstiskas nozīmes dokumenti, kas ietekmē bibliotēku attīstību Latvijā. 2. nodaļā tiek pētīta konferenču nozares terminoloģijas diferenciācija, kā arī šīs nozares speciālistu piedāvātais konferenču un to mērķu iedalījums. Tiek uzskaitītas Latvijas bibliotekāru un bibliotēku asociācijas un parādīta to saistība ar konferenču organizēšanu. 3. nodaļā tiek analizēta dažāda veida avotos sniegtā informācija par konferencēm, un apskatīta informācijas pieejamības problēma par šo jautājumu. Nodaļa atspoguļo Latvijā notikušajās bibliotekārajās konferencēs un kongresos aplūkotās tēmas. Tajā iekļautas dažas diagrammas, kas palīdz labāk izprast Latvijas Republikas 2. neatkarības periodā organizēto bibliotekāro konferenču un kongresu tendences. Diagrammās apskatītie dati apkopoti tabulā, kas iekļauta 1. pielikumā. Darba nobeigumā var atrast svarīgākos secinājumus un darba gaitā gūtās atziņas. Tajā atzīts, ka hipotēze ir pierādījusies un ieskicēti tālākie iespējamie pētījumu virzieni.
Deponēšana. Bakalaura darbs Latvijā notikušo bibliotekāro konferenču tematiskā izpēte deponēts Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkā.…