Kultūras un dabas pieminekļu izvietojums un aizsardzība Zemgales reģionā

Tēmas izvēles pamatojums – kultūras un dabas mantojuma aizsardzība ir cieši saistīta ar vienu no cilvēces dzīves nākotnes plānošanas ideju – ilgtspējīgu attīstību, kura pēdējā laikā ir ļoti aktuāla problēma visā pasaulē. Ilgtspējīga attīstība tiek vērsta uz apkārtējās vides saglabāšanu nākamajām paaudzēm, kur apkārtējo vidi viedo kultūras un dabas mantojuma objekti. Pazīstamais ģeogrāfijas zinātnes vēstures pētnieks Klerenss Glekens sabiedrības un vides attiecību izpēti uzskatīja par ģeogrāfijas galveno uzdevumu un definēja trīs pamatjautājumus – kā vide ietekmē cilvēkus, kā cilvēki ietekmē vidi un kādi ir sabiedrības mērķi, mijiedarbojoties ar vidi (Glacken, 1996).
Zemgale atrodas Latvijas centrālajā daļā. Tā ir vēsturiski etnogrāfiskais apgabals, kas aptver kādreizējo zemgaļu cilšu apdzīvoto teritoriju. Zemgale robežojas ar Rīgas jūras līci un Vidzemi (pa Daugavu) ziemeļos, ar Augšzemi austrumos, ar tagadējo Lietuvu dienvidos un ar Kurzemi rietumos (Cimermanis, 1999) Zemgale izveidojās par saimnieciski attīstītāko Latvijas apvidu. To noteica auglīgās zemes un labvēlīgākie vēsturiskie apstākļi. Zemgalē agrāk nekā pārējos Latvijas apgabalos sāka attīstīties kapitālisms, zemniecības sociālā diferenciācija bija izteiktāka, straujāk izzuda arī feodālisma laika materiālās kultūras un sadzīves elementi.…