Kukuļņemšanas un kukuļdošanas krimināltiesiskie aspekti

Šā darba aktualitāte ir saistīta ar to, ka pēdējos gadus sabiedrībā ir izvērtusies plaša diskusija par nepieciešamību efektīvi cīnīties ar korupciju. Korupcijas izplatību un dabu lielā mērā ietekmē konkrētās valsts vēsturiskā attīstība, tās sabiedrībā valdošās vērtības, tradīcijas, politiskā sistēma, sociāli ekonomiskās attīstības līmenis. Latvija pavisam nesen ir izgājusi sarežģītu pārejas periodu no totalitāras plānveida ekonomikas uz demokrātisku valsti brīva tirgus apstākļos. Arī korupcijas jomā šāda pāreja bija saistīta ar daudzām problēmām. Normatīvo aktu bāze bija izstrādes stadijā un pretkorupcijas politikas īstenošana visai neefektīva. Taču pēdējā laikā vērojams, ka Latvijā pieaug pilsoniskās sabiedrības aktivitāte cīņā ar korupciju. Līdz ar to lielāku lomu sabiedrībā iegūst jaunās morālās vērtības, kuras apzinās korupcijas negatīvo lomu valsts attīstībā. Pozitīvas tendences arī vērojamas normatīvo aktu bāzes izveidē, kā arī tādas institūcijas izveidē kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk- KNAB). Latvijas Republika, ratificējot 2000.gada 7.decembrī Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju1, ir uzņēmusies saistības īstenot kopēju krimināltiesisko politiku, kuras mērķis ir aizsargāt sabiedrību no korupcijas. No 2001.gada 6.jūnija Latvijai ir saistoša arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā pret transnacionālo organizēto noziedzību.
Lai arī organizācijas "Transparency International" publiskotais korupcijas uztveres indekss norāda uz pozitīvām tendencēm cīņā ar korupciju, taču situāciju, kad Latvija ieņem 49.vietu 163 valstu vidū, nevar vērtēt kā īpaši veiksmīgu. Eiropas Savienības valstu vidū sliktāki rādītāji ir tikai Grieķijai un Polijai, bet identisku punktu skaitu ar Latviju saņēmusi Slovākija…