Kuģu satiksmes sistēmu analīze un praktiskās... / ID: 495919

Autors: Ros (8)

Vērtējums:

Publicēts: 03.01.2013.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 16 vienības

Atsauces: Ir

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Anotācija	4
	Annotation	5
	Ievads	6
	Saīsinājumu un nosacīto apzīmējumu saraksts	7
1.	Kuģu satiksmes uzraudzības sistēmu vēsture	8
2.	Kuģu satiksmes uzraudzības sistēmu klasifikācija un komponentes	9
2.1.	Kuģu satiksmes uzraudzības sistēmu komponentes	11
3.	Kuģu satiksmes uzraudzības sistēmas, to izpēte un analīze	14
3.1.	Lokāla sistēma	15
3.1.1.	Great Barrier Reef and Torres Strait Vessel Traffic Service (REEFVTS)	15
3.1.1.1.	ReefVTS sistēmas arhitektūra	16
3.1.1.2.	Satiksmes kontrole REEFVTS	17
3.1.1.3.	Kapteiņa atbildība	18
3.1.1.4.	Ziņošana REEFVTS	18
3.1.1.5.	Sistēmas precizitāte	20
3.1.1.6.	ReefVTS analīze	20
3.2.	Reģionālas sistēmas	22
3.2.1.	ES SafeSeaNet sistēma	22
3.2.1.1.	ES SafeSeaNet arhitektūra	23
3.2.1.2.	Sistēmas darbības princips	25
3.2.1.3.	SafeSeaNet ziņojumu veidi	26
3.2.1.4.	Sistēmas precizitāte	27
3.2.1.5.	EU SSN un Sat-AIS	28
3.2.1.6.	EU SafeSeaNet analīze	28
3.2.2.	Nationwide Automatic Identification System (NAIS)	29
3.2.2.1.	NAIS Projekta fāzes un piekrastes teritorijas pārklājums	30
3.2.2.2.	Sistēmas arhitektūra	33
3.2.2.3.	Sistēmas precizitāte	34
3.2.2.4.	NAIS analīze	34
3.3.	Pasaules sistēmas	36
3.3.1.	Long Range Identification and Tracking (LRIT)	36
3.3.1.1.	IMO Prasības LRIT sistēmai	36
3.3.1.2.	Sistēmas arhitektūra	36
3.3.1.3.	Sistēmas kļūdas un tās precizitāte	38
3.3.1.4.	Inmarsat-C un LRIT	39
3.3.1.5.	LRIT ziņošana	40
3.3.1.6.	LRIT analīze	41
3.3.2.	VTI sistēma Marinetraffic	42
3.3.2.1.	Marinetraffic sistēmas arhitektūra	43
3.3.2.2.	Sistēmas precizitāte	44
3.3.2.3.	Sistēmas papildus pakalpojumi	45
3.3.2.4.	Marinetraffic analīze	46
4.	Kuģu satiksmes uzraudzības sistēmu praktiskās pielietošanas iespējas	48
4.1.	ReefVTS praktiskās pielietošanas iespējas	48
4.2.	SafeSeaNet praktiskās pielietošanas iespējas	49
4.3.	NAIS praktiskās pielietošanas iespējas	53
4.4.	LRIT praktiskās pielietošanas iespējas	54
4.5.	Marinetraffic praktiskās pielietošanas iespējas	56
5.	Secinājumi	59
6.	Priekšlikumi	62
7.	Izmantotās literatūras saraksts	63

Darba fragmentsAizvērt

5. Marinetraffic – priekšrocības ir atvērtā sistēmas lietošana jebkuram interesentam, neatkarība no VTS centriem nodrošinot savu raidstaciju izvietojumu pa visu pasauli, plašās iespējas izmantojot jaunākās paaudzes grafisko interfeisu, maksas aplikācijas viedtālruņiem, lielais pārklājuma rajons (līdz 300 j.j.). Sistēmas trūkumi ir atkarība no AIS datiem un kuģa AIS ekipējuma, kā arī cilvēka ievadītās informācijas kļūdām. Par trūkumu jāuzskata arī iepriekšminētā priekšrocība – atvērtā lietošana, kura rada potenciālu drošības risku jebkuram kuģim, kurš pārraida AIS datus un kurus uztver Marinetraffic bāzes stacija.
• Kuģu satiksmes uzraudzības sistēmu jaunākās attīstības tendences:
Darba autors secina, ka pieaugošā pieprasījuma pēc kuģu satiksmes, valsts aizsardzības un jūras vides drošības augsta līmeņa dēļ lielākās pasaules valstis uzņemas iniciatīvu un pastāvīgi veido jaunu kuģu satiksmes uzraudzības sistēmu projektus. Īstenoti tiek veiksmīgākie un reālākie. Attīstās atsevišķas sistēmu komponentes un iegūtās informācijas apstrādes metodes. Paši informācijas iegūšanas veidi ir tie paši, kas tiek izmantoti jau gadiem – LRIT, AIS un VHF/MF mutiski ziņojumi krasta VTS stacijām.
Piemēram:
1.SafeSeaNet regulāri tiek integrētas Eiropas Jūras Drošības Aģentūras izstrādātās sistēmas lai uzturētu vienotu datu bāzi ar pieeju jebkurai nepieciešamajai informācijai. Starp jaunākajām integrācijām ir CleanSeaNet (satelītu attēli ar iespējamo piesārņojumu ES ūdeņos), THETIS (vienota kuģu inspekciju datu bāze), drīzumā EMCIP (Eiropas Jūras Negadījumu informācijas datubāze). Stratēģiskās vietās joprojām tiek izvietoti AIS uztvērēji, nodrošinot pastāvīgu un pilnīgu pārklājumu datu uztveršanai. SAT-AIS projekta īstenošana padarīs SSN par pasaules mēroga kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas apmaiņas sistēmu.
2.LRIT veiktspēju uzlabos jaunie Inmarsat GlobalXpress i5 satelīti, kuri tiks nogādāti orbītā tuvāko 3 gadu laikā. Jaunākās paaudzes satelīti nodrošinās bezvadu datu pārraides ātrumu līdz 15Mbit/sec, kā arī globālu pārklājumu un zemes sistēmu darbību arī saules magnētisko vētru gadījumā.
LRIT „Pirasat” ES dalībvalstu anti-pirātisma programma ir inovatīva satelītu novērošanas sistēma konkrētam mērķim – pirātisma novēršanai Adenas līča rajonā.
3.NAIS ir pirmā kuģu satiksmes uzraudzības sistēma pasaulē, kura sāk izmantot jaunākos tehnoloģiskos risinājumus – bezpilota izlūklidmašīnas, stratēģiski izvietotas AIS radio bojas, satelītus un datu uztvērējus uz naftas iegūšanas platformām, lai īstenotu vēl nebijušu pārklājumu AIS datu uztveršanai līdz pat 2000 j.j. no ASV krasta līnijas. Šī sistēma fokusējas uz AIS tehnoloģijas pilnvērtīgu izmantošanu.
4.ReefVTS darbības rajons tika paplašināts ar 2011. gada 1. jūliju. Sistēma šobrīd pārklāj un kontrolē kuģu satiksmi visā Austrālijas austrumu piekrastē. Šobrīd testa režīmā virs rajona novietots arī AIS satelīts darbības zonas palielināšanai.
5. Marinetraffic regulāri palielina AIS bāzes staciju skaitu, piesaistot arvien jaunus interesentus un pat piedāvājot tiem bezmaksas AIS uztvērējus, ja iespējams tos uzstādīt stratēģiski svarīgās vietās, tādējādi izplešot darbības rādiusu un palielinot sistēmas precizitāti.
• Izvirzītā hipotēze „VTS pilnvērtīgai darbībai nepieciešamas ar to saistītas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas apmaiņas sistēmas” apstiprinājās.
…