Latvijas Republikas Satversmes astotajā nodaļā «Cilvēka pamattiesības» norādīts, ka Valsts atzīst un aizstāv cilvēka pamattiesības saskaņā ar pastāvošo Konstitūciju, likumiem un Latvijai obligātajiem starptautiskajiem līgumiem (89.pants) [1, 14]. Bez tam katrā Latvijas likumdošanas nozarē ir noteikts normu kopums, kas nepārprotami regulē attiecības, kas saistītas ar personas tiesību aizsardzību. Kopumā šīs pašas normas veido izvērstu juridisko garantiju sistēmu, kas no dažādām pusēm un pietiekami droši aizsargā cilvēku no iespējamiem apdraudējumiem. Protams, ka ar apdraudējumiem nodarītais ļaunums nav vienāds. Palīdzība sevišķi nepieciešama personām, kas cietušas no noziegumiem, sevišķi bīstamiem tiesību un personas likumisko interešu pārkāpumiem. Svarīgs cilvēka tiesību aizsardzības līdzeklis ir taisnīga tiesa. Uz tās mērķu sasniegšanu vērsta pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu un tiesas darbība. Ar noziedzīgo nodarījumu nodarītā materiālā zaudējuma atlīdzināšana ir noziegumu izdarījušās personas atbildības būtisks komponents. Tiesībsargājošo iestāžu darbība vērsta uz noziedzīgā nodarījuma notikšanas fakta konstatāciju, viņiem nodarītā materiālā zaudējuma rakstura un apmēra, kā arī noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu noteikšanu, kam gala rezultātā jānodrošina cietušajam noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarītā materiālā zaudējuma atlīdzināšanu. …