KOPSAVILKUMS
Darba ievadā izvirzītais mērķis sasniegts – noskaidrots un izpētīts piespiedu darba jēdziens, tā piemērošanas tiesiskais regulējums, piemērošanas prakse un ar to saistītās problēmas Latvijā, kā arī iepazīta ārvalstu pieredze šajā jomā.
Novērtējot pašreiz spēkā esošos likumus un praksi Latvijā, iepazīstoties ar ārvalstu likumdevēja praksi un teoriju, darba autore darba aizstāvēšanai izvirza sekojošas tēzes:
1. Piespiedu darbu izpildi Latvijā pašreiz regulē vairāki normatīvie akti. Tie ir Krimināllikums, Kriminālprocesa likums, Valsts probācijas dienesta likums, Latvijas Sodu izpildes kodekss, Ministru kabineta noteikumi „Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi” u.c. Autore secina, ka likumdevējs ir pietiekami novērtējis un aktualizējis piespiedu darba nozīmi. Latvijas tiesību aktos izdarīti vairāki grozījumi, kā arī pašreiz iesniegti Saeimā likumprojekti, kas paredz grozījumus Krimināllikumā, Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas vērsti uz Latvijas kriminālprocesa humanizāciju, efektivitātes paaugstināšanu un vienkāršošanu. Latvijas kriminālprocesā ir iedzīvināti atjaunojošā taisnīguma principi. Tomēr, neskatoties uz to, darba autore secina, ka bieži vien piespiedu darbs no tiesībsargājošo institūciju puses netiek pareizi novērtēts un piemērots, līdz ar ko jāsecina, ka tas vēl pilnībā nav guvis pietiekamu šo institūciju atbalstu un izpratni. To apliecināja arī autores veiktā pētījuma rezultāti.
2. Jaunais sabiedrībā izciešamais sods, atšķirībā no minētajām Eiropas Padomes rekomendācijām, Krimināllikumā nosaukts par piespiedu darbu. Tas atšķiras arī no ārvalstu krimināllikumos paredzēto pēc būtības tādu pašu sodu nosaukumiem, kuri visbiežāk tiek dēvēti par "sabiedriskiem darbiem" vai "publiskiem darbiem". Darba autore secina, ka patiešām nav nepieciešams mainīt soda – „piespiedu darbs” nosaukumu. Šis nosaukums ļoti skaidri norāda uz šī soda būtību, un nav nepieciešams vēl skaidrāk izteikt tā raksturu, norādot, ka darbs veicams sabiedrības labā un bez atlīdzības.
3. Izvērtējot piespiedu darba noteikšanas lietderību konkrētai personai, nozīmīga loma šajā procesā ierādīta Valsts probācijas dienesta sagatavotai informācijai par personu, kas tiek apsūdzēta vai tiesāta par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un par kuru tiesa (arī prokurors) ir pieprasījusi šādu informāciju Valsts probācijas dienestam, t.i., izvērtēšanas ziņojumam. Kriminālprocesa Pārejas noteikumu 24.punkts nosaka, ka prokurors un tiesa no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim pieprasa un Valsts probācijas dienests sniedz izvērtēšanas ziņojumu tikai par tām personām, kuras apsūdzētas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pret dzimumneaizskaramību un tikumību, kā arī par apsūdzētajiem, kuri noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bija nepilngadīgi. Ņemot vērā iepriekš minēto, diemžēl šobrīd izvērtēšanas ziņojumu pieprasīšana ir ierobežota, taču, darba autore vēlas atzīmēt, ka šis instruments tiesnešu un prokuroru darbā ir ļoti vērtīgs, jo satur detalizētu informāciju par likumpārkāpēju, tādējādi palīdzot izlemt jautājumu par viņam piemērojamo soda veidu un mēru.
…
