Kriminālsoda - piespiedu darbs - tiesiskais regulējums, piemērošanas un izpildes problemātika

NOBEIGUMS
Bakalaura izvirzītais mērķis ir sasniegts – ir izpētīts kriminālsoda – piespiedu darbs tiesiskais regulējums, piemērošanas un izpildes problemātika, kā arī tika noskaidrota ārvalstu prakse piespiedu darba piemērošanā.
Jebkura soda saturu vispilnīgāk atklāj konkrētajā soda veidā iekļauto svarīgāko tiesību un brīvību ierobežošanas un atņemšanas vainīgajam apjoms, ko ietekmē gan personas stāvoklis valstī, gan konkrētas valsts kultūras līmenis, gan valsts vispārējās sociālās labklājības līmenis, gan finansiālā puse . Šie principi, kuri noteikti vairāk nekā pirms 80 gadiem, ir ņemami vērā arī mūsdienās, jo nosakot indivīda tiesību un brīvību ierobežošanu un/vai atņemšanu, paredzot Krimināllikumā sodu par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.
Neskatoties uz citu valstu praksi, Latvijas Republikā piespiedu darbu, tāpat kā jebkuru citu kriminālsoda veidu personai piemēro neatkarīgi no likumu pārkāpušas personas vēlmēm, tas ir, nejautājot atļauju vai piekrišanu tam, jo piespiedu darbs ir viens no valsts piespiedu līdzekļiem . Par piespiedu darba raksturu Latvijas Republikas likuma normās nav nekādas norādes, taču veicot darbu nedrīkst tikt pazemots vainīgās personas gods un cieņa, vai sagādātas fiziskas ciešanas. Darbam ir jābūt tādam, ko persona spēj izpildīt.
Veicot pētījumu un analizējot iegūto informāciju, secināms, ka piespiedu darbs kā kriminālsoda veids visefektīvāk iedarbojas uz personām, kuras tiek sodītas pirmo reizi. Persona, kura jau ir bijusi vairākkārtēji sodīta, bieži vien izvairās no soda izpildes, jo nebaidās no soda aizstāšanas ar arestu.
Analizējot kriminālsoda – piespiedu darbs – piemērošanas praksi, darba autore secinājusi:
1. Latvijas Republikā kriminālsods – piespiedu darbs – kā papildsods vai pamatsods notiesātai personai tiek noteikts bez personas piekrišanas.
2. Kaut gan Krimināllikuma 40.panta otrā daļā nav paskaidrots, kādas personas atzīstamas par darbnespējīgām, atbilstoši juridiskajā literatūrā noteiktajam, darbnespējīgās personas ir personas, kurām ir piešķirta invaliditātes grupa, pensionāri, grūtnieces, u.c. Šāda atziņa nostiprināta arī Augstākās tiesas judikatūrā.
…