Kriminālsoda - piespiedu darbs - izpildes organizēšana Latvijas Republikā

KVALIFIKĀCIJAS DARBA REZULTĀTĀ RADUŠIES SECINĀJUMI
1.Sodi ir laikmetīgi, tas nozīmē, ka dažādos laikos un dažādāš valstu iekārtās sodi bija atšķirīgi un izpratne par tiem bija dažāda, bet tas neizslēdza vajadzību meklēt aizvien jaunus soda veidus – cilvēciskākus, efektīvākus u.c. Soda attīstības vēsture ļauj saprast, ka var mainīties sodu veidi, to izpratne un izpilde, bet vajadzība pēc sodiem būs vienmēr.
2. Krimināllikums ir pirmais normatīvais akts, kurā tika paredzēts jauna veida kriminālsods – piespiedu darbs. Līdz Krimināllikuma spēkā stāšānās brīdim neviens cits Latvijas teritorijā spēkā esošs krimināllikums šāda veida kriminālsodu neparedzēja.
3.Kriminālprocesa likuma 636.panta otrā daļa nosaka, ka prokuratūra septiņu dienu laikā pēc prokurora priekšraksta par sodu stāšanās spēkā nosūta tā kopiju iestādei, kurai saskaņā ar likumu par sodu izpildi uzlikts pienākums to izpildīt. Priekšrakstu par mantas konfiskāciju un citām mantiska rakstura piedziņām prokuratūra nosūta tiesu izpildītājam pēc personas dzīvesvietas vai pēc tās īpašuma atrašanās vietas. Autors uzskata, ka nepieciešams pāatrināt piespiedu darba izpildes procesu un to nepamatoti nekavējot.
4.Esošais Ministru kabineta Nr.119 ”Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi” 43.panta regulējums paredz, ja probācijas klients pēc brīdinājuma saņemšanas neierodas pieteikties piespiedu darba izciešanai vai atkārtoti pārkāpj piespiedu darba izpildes nosacījumus, ar kuriem tika iepazīstināts, amatpersona mēneša laikā sagatavo iesniegumu tiesai par piespiedu darba aizstāšanu ar arestu (autora piezīme – ar īslaicīgu brīvības atņemšanu). Autors uzskata, ka – mēneša laikā sagatavo iesniegumu tiesai par piespiedu darba aizstāšanu ar arestu – nepamatoti tiek kavēta piespiedu darba aizstāšana ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
…