Kriminālsoda izpildes tiesiskie aspekti Latvijas Republikas brīvības atņemšanas iestādēs

Kopš tā laika, kad cilvēki sāka veidot kopienas, kā sabiedriskas formācijas, ir radušās noteiktas uzvedības normas. Nav būtiskas atšķirības, vai nu mēs dēvējam tās par vispārpieņemtām uzvedības normām vai nu, runājot juridiskā valodā, dēvējam tās par tiesību normām. Dzīvojot sabiedrībā, mums ir nepieciešams ievērot šīs normas. Tās nosaka un līdzsvaro mūsu tiesības un pienākumus. Tiesību normas nosaka robežas starp katra indivīda tiesībām un saistībām, neļaujot viņam pārkāpt tās un iejaukties cita cilvēka tiesību sfērā, ierobežojot sabiedrības līdzekļus.
Minēto normu pārkāpšana traucē noteikto sociālā vidē taisnīgumu. Ja kāds no sabiedrības locekļiem izmanto viņam nepiederošas tiesības, tad viņš ierobežo cita sabiedrības locekļa tiesības, atņemot viņa tiesības. Sociālā taisnīguma reducēšanai, vispārēji pieņemtās normas tiek noteiktas tiesību normās, likumos, un par to pārkāpšanu valsts tiesiski izmanto sankcijas pret pārkāpēju. Valstij deleģētās tiesības sankciju izmantošanā kā sabiedrības organizācijas formā, ikdienā tiek izmantotas soda veidā. Soda mērķis ir taisnīguma reducēšana – nepieļaut tālāku situācijas attīstīšanos, kad kāds patvaļīgi piesavina sev mūsu tiesības, atgriezt nozaudētās tiesības un likt pārkāpējam saprast, ka šāda rīcība nav pieļaujama.
Taču sodam nav jābūt ar atriebības raksturu. Sodam, kuru nosaka tiesa Valsts vārdā, ir jāveicina sagrautā taisnīguma reducēšanu – sociālo taisnīgumu. Tas raksturo attīstītu, organizētu sabiedrisko iekārtu un ir tiesiskas valsts pamatā.
Sods tiek noteikts atkarībā no tā, cik bīstams ir bijis izdarītais noziegums. Sods var būt dažāds. Pieņemot, ka sods ir bargāks, nekā padarītais noziegums, tad tā izmantošana neveicinās sociālā taisnīguma reducēšanu. Taisnīgumu, caur saviem pārstāvjiem, pārkāpj valsts. Tāpēc, atbilstoša soda izvēlei ir ļoti svarīga nozīme.…