SECINĀJUMI
1. Nereti tiesa saņem pārmetumus par to, ka krimināllietas apelācijas instancē netiek ilgstoši izskatītas. Tomēr lietu savlaicīga izskatīšana ir atkarīga ne tikai no tiesas, bet arī apsūdzēto, viņu aizstāvju un citu pušu rīcības. Kā būtisku problēmu krimināllietu izskatīšanas savlaicīgumā uzskatu lietu izskatīšanas ļaunprātīgu kavēšanu no procesā iesaistīto personu puses. Nereti lietas izskatīšana tiek novilcināta sakarā ar apsūdzētā ilgstošu slimību. Tiesai ir piestādāms izraksts par apsūdzētā veselības stāvokli, taču tas tiek izsniegts tikai pēc personas pieprasījuma. Vēl joprojām ir gadījumi, kad tiesai tiek atsūtīta tikai darba nespējas lapa. Problēma ir tajā, ka tiesai ir ierobežotas iespējas konstatēt, ka notiek ļaunprātīga krimināllietas izskatīšanas novilcināšana.
2. Kriminālprocesa likuma 1.pantā ir noteikts Kriminālprocesa likuma mērķis, kas ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. Pēc darba autores domām, šī mērķa sasniegšana reizēm tiek ierobežota. Ja tiesai ir radušās šaubas, tā pati pēc savas iniciatīvas nevar nozīmēt apsūdzētajam ekspertīzi, ja vien šādu lūgumu nav pieteikusi kāda no procesā iesaistītajām personām, līdz ar to, ja netiek pieteikts šāds lūgums par ekspertīzes nozīmēšanu, tad nav iespējams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 1.pantu nodrošināt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.
3. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 530.panta otro daļu, ja tiesa sagatavojusi saīsināto spriedumu, pilnu spriedumu tiesa sagatavo 14 dienu laikā, paziņojot tā pieejamības datumu. Pēc autores domām šis termiņš ir par īsu, jo lietas mēdz būt ļoti apjomīgas un tad tas ir nereāli sagatavot nolēmumu 14 dienu laikā, ņemot vērā to, ka tiesnešiem ir jāpiedalās krimināllietu iztiesāšanā katru dienu. Reizēm dienā notiek pat piecas tiesas sēdes.
…
