Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:939481
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 29.09.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 48 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Pakalpojuma jēdziens un pazīmes    6
2.  Krāpšanas jēdziens un pazīmes    15
3.  Pakalpojumu izkrāpšana    33
3.1.  Būtība un atbildība    33
3.2.  Problēmas un iespējamie risinājumi    59
4.  Atbildība par pakalpojumu izkrāpšanu citu valstu krimināltiesībās    65
  Nobeigums    74
  Anotācijas    77
  Izmantoto normatīvo aktu un literatūras saraksts    79
  Pielikums    82
Darba fragmentsAizvērt

Nobeigums
Var būt situācijas, kad tiek izkrāpti dažādi pakalpojumi, bet par šo nodarījumu personu nevar saukt pie Krimināllikumā paredzētās atbildības, jo KL 177.p. izpratnē, pakalpojuma jēdziens nav ietverts. Pakalpojuma izkrāpšana uz darba izstrādes brīdi nav kriminalizēta- par to tieši nav paredzēta kriminālatbildība, un lai cik tas nebūtu dīvaini, pakalpojumu izkrāpšana ir tikai civiltiesisks strīds. Piemēram, gadījumā, ja cilvēks pie friziera nogriež matus, saņem šo friziera šo pakalpojumu, bet jau iepriekš noklusē, ka viņam vispār nav naudas un par šo matu griešanu nevēlās samaksāt un to arī neizdara, vienkārši aizbēg no frizētavas, šajā gadījumā nebūs KL 177.p. paredzētā krāpšana, jo nav tikusi izkrāpta ne manta, ne tiesības uz to. No friziera ir izkrāps pakalpojums, bezķemreniska lieta, kas nav saistīta ar mantu. Protams, kāds var iebilst, ka klientam bija tiesības sēdēt uz krēsla un matu griešanas laikā aplūkot sevi spogulī (krēsls un spogulis ir ķermeniskas, kustamas mantas), bet par to mantu lietošanu frizierim nav pretenziju, bet gan par savu paveikto darbu. Analoģisku pakalpojumu izkrāpšanas veidu ir daudz, piemēram, persona mainot riepas autoservisā, nesamaksājot par veikto pakalpojumu, pamet autoservisu, nesamaksā par psihologa konsultāciju, ar viltu noslēdz līgumu par apkuri un pēc siltuma saņemšanas par to nesamaksā u.c.
Darba izstrādes gaitā ir izdarīts secinājums- lai arī pakalpojums ir bezķermensika lieta un KL 177p. izpratnē par tā izkrāpšanu neiestājas kriminālatbildība, bet ir gadījumi, kuros tos var izkrāpt, vienīgi ar nosacījumu, ka pakalpojumam ir jābūt saistītam ar kādu mantu, un tieši tiesības uz šo mantu ir tikušas izkrāptas. Iepriekš minēto faktu lēmuma veidā atzīst arī LR Augstākā tiesa. Autors piekrīt viedoklim, ka kriminālatbildībai, tagadējā KL 177.p. redakcijā, vajadzētu iestāties par mantiska rakstura pakalpojumu izkrāpšanu, bet pat šāda paplašināta interpretācija neatrisina jautājumus ar nemantiska rakstura pakalpojumu izkrāpšanu.
Pašreiz Latvijā pastāv dažāda tiesu prakse saistībā ar krāpšanu, jo ir bijuši arī gadījumi, kuros notiesāja cilvēkus par pakalpojumu izkrāpšanu, bet sprieduma motīvu daļā tika norādīts: „tika iegūtas tiesības uz mantu- pakalpojumu”, tādējādi, jēdziens „lieta” tika pielīdzināts jēdzienam „manta”. Manuprāt, šajā gadījumā tiesa ir nepamatoti paplašinājusi KL 177.p. jēdzienu, bet šādi gadījumi ir un, kamēr likumā nav veiktas izmaiņas, šie gadījumi tiks dažādi interpretēti, kas nepārprotami nebūtu pieļaujams.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties