Diplomdarbs
Uzņēmējdarbība un tiesības
Nekustamais īpašums
Kriminālatbildība par pakalpojumu izkrāpšanu-
Kriminālatbildība par pakalpojumu izkrāpšanu
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Pakalpojuma jēdziens un pazīmes | 6 |
2. | Krāpšanas jēdziens un pazīmes | 15 |
3. | Pakalpojumu izkrāpšana | 33 |
3.1. | Būtība un atbildība | 33 |
3.2. | Problēmas un iespējamie risinājumi | 59 |
4. | Atbildība par pakalpojumu izkrāpšanu citu valstu krimināltiesībās | 65 |
Nobeigums | 74 | |
Anotācijas | 77 | |
Izmantoto normatīvo aktu un literatūras saraksts | 79 | |
Pielikums | 82 |
Nobeigums
Var būt situācijas, kad tiek izkrāpti dažādi pakalpojumi, bet par šo nodarījumu personu nevar saukt pie Krimināllikumā paredzētās atbildības, jo KL 177.p. izpratnē, pakalpojuma jēdziens nav ietverts. Pakalpojuma izkrāpšana uz darba izstrādes brīdi nav kriminalizēta- par to tieši nav paredzēta kriminālatbildība, un lai cik tas nebūtu dīvaini, pakalpojumu izkrāpšana ir tikai civiltiesisks strīds. Piemēram, gadījumā, ja cilvēks pie friziera nogriež matus, saņem šo friziera šo pakalpojumu, bet jau iepriekš noklusē, ka viņam vispār nav naudas un par šo matu griešanu nevēlās samaksāt un to arī neizdara, vienkārši aizbēg no frizētavas, šajā gadījumā nebūs KL 177.p. paredzētā krāpšana, jo nav tikusi izkrāpta ne manta, ne tiesības uz to. No friziera ir izkrāps pakalpojums, bezķemreniska lieta, kas nav saistīta ar mantu. Protams, kāds var iebilst, ka klientam bija tiesības sēdēt uz krēsla un matu griešanas laikā aplūkot sevi spogulī (krēsls un spogulis ir ķermeniskas, kustamas mantas), bet par to mantu lietošanu frizierim nav pretenziju, bet gan par savu paveikto darbu. Analoģisku pakalpojumu izkrāpšanas veidu ir daudz, piemēram, persona mainot riepas autoservisā, nesamaksājot par veikto pakalpojumu, pamet autoservisu, nesamaksā par psihologa konsultāciju, ar viltu noslēdz līgumu par apkuri un pēc siltuma saņemšanas par to nesamaksā u.c.
Darba izstrādes gaitā ir izdarīts secinājums- lai arī pakalpojums ir bezķermensika lieta un KL 177p. izpratnē par tā izkrāpšanu neiestājas kriminālatbildība, bet ir gadījumi, kuros tos var izkrāpt, vienīgi ar nosacījumu, ka pakalpojumam ir jābūt saistītam ar kādu mantu, un tieši tiesības uz šo mantu ir tikušas izkrāptas. Iepriekš minēto faktu lēmuma veidā atzīst arī LR Augstākā tiesa. Autors piekrīt viedoklim, ka kriminālatbildībai, tagadējā KL 177.p. redakcijā, vajadzētu iestāties par mantiska rakstura pakalpojumu izkrāpšanu, bet pat šāda paplašināta interpretācija neatrisina jautājumus ar nemantiska rakstura pakalpojumu izkrāpšanu.
Pašreiz Latvijā pastāv dažāda tiesu prakse saistībā ar krāpšanu, jo ir bijuši arī gadījumi, kuros notiesāja cilvēkus par pakalpojumu izkrāpšanu, bet sprieduma motīvu daļā tika norādīts: „tika iegūtas tiesības uz mantu- pakalpojumu”, tādējādi, jēdziens „lieta” tika pielīdzināts jēdzienam „manta”. Manuprāt, šajā gadījumā tiesa ir nepamatoti paplašinājusi KL 177.p. jēdzienu, bet šādi gadījumi ir un, kamēr likumā nav veiktas izmaiņas, šie gadījumi tiks dažādi interpretēti, kas nepārprotami nebūtu pieļaujams.
…
Neskatoties uz to, ka Krimināllikums ir stājies spēkā 1999. gadā, joprojām pieaug to gadījumu skaits, kad tiek izkrāpti dažādi pakalpojumi, bet KL 177. panta interpretācijā pakalpojuma jēdziens nav ietverts, t.i. pakalpojuma izkrāpšana nav kriminalizēta. Strādājot par izmeklētāju, darbā jau vairākas reizes ir nācies saskarties ar cilvēkiem, no kuriem ļaunprātīgi izmantojot viņu uzticēšanos vai ar viltu, tika izkrāptas dažādas lietas, to skaitā, arī dažādi pakalpojumi. Tieši šajā aspektā arī pastāv būtiskākā nepilnība krimināllikumā, jo KL 177.p. izpratnē, var izkrāpt tikai svešu mantu vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu. Manuprāt, problēma ir radusies tāpēc, ka jēdziens „manta” no civiltiesību viedokļa tiek iedalīta kustamā vai nekustamā mantā, bet jēdziens „lieta”- ķermeniska vai bezķermeniska lieta. Vēl varētu piebilst, ka Civillikuma 3. daļa ir Lietu tiesības, nevis Mantu tiesības, savukārt krimināllikumā ir ietverts tikai jēdziens „manta”, kas pēc sava satura ir šaurāks par jēdzienu „lieta”, jo neietver nevienu bezķermenisku lietu- ne kustama, ne nekustama manta nav bezķermeniska. 2009. gadā LR Augstākā tiesa, atzīstot, ka krāpšanas priekšmetā jāiekļauj arī pakalpojumu izkrāpšana, izdeva ikgadējo apkopojumu par aktuālām krimināltiesību problēmām „Tiesu prakse lietās par krāpšanu” , bet 2009. gada 22. maijā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulce saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 49.1 panta trešo daļu nolūkā nodrošināt vienveidību tiesību normu piemērošanā pieņēma lēmumu , kurā tika noteikts, ka par krāpšanas priekšmetu ir jāsaprot arī mantiska rakstura pakalpojumi. Tieši pamatojoties uz personisko darba pieredzi lietās par pakalpojumu izkrāpšanu un šo krāpšanas aktualitāti, ko Augstākā tiesa ir atzinusi par „prioritāru” 2009. gadā, savam maģistra darbam izvēlējos tēmu „Kriminālatbildība par pakalpojumu izkrāpšanu”. Maģistra darba mērķis- radīt visaptverošu priekšstatu par pakalpojumu izkrāpšanas tiesisko statusu un problēmām Latvijā, kā arī darba gaitā tiks sniegta atbilde uz svarīgāko jautājumu- vai Latvijā par pakalpojumu izkrāpšanu iestājas kriminālatbildība. Noteiktā mērķa sasniegšanai nepieciešams izvirzīt sekojošus darba uzdevumus: • noskaidrot pakalpojuma jēdzienu un būtību; • atklāt krāpšanas jēdzienu KL 177. panta izpratnē; • analizēt, vai pakalpojumu izkrāpšana var būt krāpšanas priekšmets.
- Kriminālatbildība par kontrabandu, narkotisko un psihotropo vielu ievešanu Latvijas Republikā
- Kriminālatbildība par pakalpojumu izkrāpšanu
- Pakalpojumu sniegšanas brīvība
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Atbildības par cilvēku tirdzniecību tiesiskā reglamentācija Latvijā un ārvalstīs
Diplomdarbs augstskolai54
Novērtēts! -
Eiropas kopienas preču zīmes atzīšana par spēkā neesošu. Agrākas komerctiesības un negodprātīgs nolūks
Diplomdarbs augstskolai50
-
Lietvedības nodrošināšana administratīvo pārkāpumu lietās par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem
Diplomdarbs augstskolai70
-
Kriminālatbildība par nelikumīgām medībām
Diplomdarbs augstskolai61
-
Zaudējumu atlīdzināšana par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem
Diplomdarbs augstskolai82