Kreditēšana ir viena no riskantākiem, grūtākajiem un atbildīgākajiem sektoriem banku darbā, jo tieši tā ietekmē saimniekošanas procesus visos tautsaimniecības līmeņos. Kredīts ir viena no kompleksākām ekonomiskām kategorijām, jo uz tā šodien balstās gan Rietumeiropas, gan ASV, gan Āzijas un citu valstu ekonomikas attīstība.
Pirmajos gados pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas daudziem Latvijas uzņēmumiem bija grūtības ar banku kredītu saņemšanu, lai palielinātu apgrozāmos līdzekļus un attīstītu savu darbību, bet iedzīvotāju iespējas saņemt bankas aizdevumu ilglietošanas preču iegādei, būvniecībai vai remontam bija vēl niecīgākas. Šādu situāciju noteica nevis banku nevēlēšanās izsniegt aizdevumus, bet gan vispārējā ekonomiskā stāvokļa nestabilitāte un adekvāta kredītu nodrošinājuma trūkums, kas paaugstināja kredītrisku, augstais inflācijas un kredītu procentu likmju līmenis, kā arī banku ilgtermiņa resursu ierobežotais apjoms. Stāvokli sarežģīja 1995.gada banku krīze. Stabilizācija kreditēšanas jomā vērojama jau kopš 1996.gada, tomēr situācija kredītu tirgū mainījusies tieši pēdējo trīs gadu laikā.
Latvijas kredītresursu tirgu raksturo kreditēšanas apjomu pieaugums un kredītu procentu likmju kritums. Kreditēšanas pieaugums Latvijā izpaužas gan termiņu, gan kredītņēmēju, gan kredītu veidu, gan valūtu loka paplašinājumā. Dominējošie kredītu veidi ir komerckredīti, industriālie kredīti un hipotekārie kredīti, kas pēdējos gados ir pieauguši vairākkārtīgi. Kredītu struktūrā pieaug ilgtermiņa kredīti. Kredītu procentu likmju kritumu ir veicinājis augošais pieprasījums pēc kredītiem, kā arī procentu likmju kritums startautiskajos tirgos. Kredītu procentu likmju tālākais kritums nākamo gadu laikā būs atkarīgs no iekšzemes uzkrājumu veidošanās tempiem un konkurences banku sektorā.
Jebkurā bankā kreditēšana tiek veikta iepriekš izstrādātas un bankas Padomes un Valdes apstiprinātas Kredītpolitikas ietvaros. Bankas kredītpolitika nosaka kredītu piešķiršanas kārtību, izsniegto kredītu uzraudzību, kredītportfeļa novērtēšanu un klasifikāciju, kā arī speciālo uzkrājumu veidošanu nedrošiem parādiem. Bankas kredītpolitika balstās uz kreditēšanas subjektu stingras izvēles pamata. Latvijas komercbankas cenšas precīzi noteikt kreditēšanas kārtību un tās organizēšanu, termiņu, pieļaujamo risku un kredīta apmērus.
Lielākie sarežģījumi kredītresursu tirgū var rasties kredītu ņēmējiem kredīta atmaksāšanas periodā, kuru darbošanās savā nozarē ir ekonomiskā cikla lejasdaļā. Tāpēc kredītiestādēm, izsniedzot kredītus, ir jābūt ļoti uzmanīgām. Pietiekamas kredītpolitikas un kreditēšanas kārtības trūkums var novest pie nozīmīgām kreditēšanas kļūdām un problēmām bankai. Problemātiskie kredīti bieži ir sliktas riska pārvaldīšanas un kredītportfeļa uzraudzības rezultāts. Kredītiestādei jābūt izstrādātai kredītpolitikai, kas ietver sevī potenciālā pakalpojumu tirgus ģeogrāfiskās, ekonomiskās un nozaru robežas, pamatnoteikumus kredītu piešķiršanas termiņus, kredīta procentu likmju noteikšanas pamatprincipus, kredīta izsniegšanas un uzraudzības procedūras, pilnvaras aizdevumu izsniegšanai, iekšējās kontroles darbības noteikumus, kredītu klasifikāciju un ziņojumus kreītiestādes akcionāriem.
Kredītu portfeļa pārvaldē varētu izstrādāt bankas nozaru darbības procentuālo daļu, kas nozīmē, ka kredītiestādei būtu jāizstrādā mērķi, kādu daļu no saviem kopējiem kredītiem izsniegt attiecīgajai nozarei.
Maģistra darba mērķis ir, balstoties uz kredīta un makroekonomikas teoriju, parādīt Latvijas kredītresursu tirgus būtību, analizēt tā attīstību, noteikt galvenās problēmas šajā tirgū, izstrādāt priekšlikumus to novēršanai, kā arī izvērtēt Latvijas kredītresursu tirgus attīstību nākotnē.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, jāatrisina šādi galvenie uzdevumi:
Pirmkārt, jāizpēta kredītresursu tirgus būtība, kredītu veidi, funkcijas, kredītpolitikas būtība saskaņā ar kredītu un makroekonomikas teoriju, kā arī klienta kredītspējas novērtēšanas principi.
Otrkārt, jāatspoguļo kredītu tirgus attīstība Latvijā, kredītpolitikas veidošana, kredītrisku uzraudzība, kā arī kredītu piešķiršana kārtība dažādās Latvijas komercbankās un krājaizdevu sabiedrībās,
Treškārt, jānovērtē gan esošā, gan perspektīvā situācija Latvijas kredītresursu tirgū un jāizstrādā priekšlikumi tās pilnveidošanai.
Saskaņā ar izvirzītajiem maģistra darba uzdevumiem ir veidota darba struktūra.
Pirmajā darba daļā izskatīta kredītresursu būtība, veidi, to funkcijas kreditēšanas procesā un kreditēšanas procesa ciešā saistība ar makroekonomikas teoriju – naudas piedāvājumu un pieprasījumu, un valsts monetāro politiku. Apsaktīti arī tādi jautājumi kā kredītpolitikas veidošanas nepieciešamība un principi, dažādu faktoru, tai skaitā arī valsts politikas, ietekme uz kredītiestāžu darbību un kredītpolitikas veidošanu.
Otrā daļā tiks analizēts Latvijas kredītresursu tirgus, tā dalībnieki - valsts, Centrālā banka, kredītiestādes, to skaita izmaiņas, atspoguļota situācija šajā tirgū pēdējo gadu laikā – izsniegto kredītu sadalījums pa tautsaimniecības nozarēm, to izsniegšanas apjomu struktūra un procentu likmju dinamika. Šajā daļā apskatīti arī kredītpolitikas veidošanas principi Latvijas komercbankās, kā arī kredītriska samazināšanas un uzraudzības pasākumi.…
