Maģistra darbs ir izstrādāts pamatojoties uz Latvijas Universitātes Ekonomikas un Vadības fakultātes Finansu institūta programmu. Darba nosaukums - ”Kreditēšanas pilnveidošana AS Latvijas Krājbankā”.
Maģistra darba mērķis ir izpētīt Latvijas Krājbankas kredītpolitiku, apskatīt kredītu veidus, to struktūru, salīdzināt bankas kredītportfeli ar citām Latvijas komercbankām un izstrādāt priekšlikumus, kā palielināt kreditēšanas konkurētspēju Latvijas Krājbankā. Par salīdzināmajiem objektiem izvēlēti trīs Latvijas lielāko komercbanku piedāvātie kredīti un salīdzināti ar Krājbankas tādiem pašiem kredītiem.
Tēmas aktualitāte ir pēdējā laika aktuāla tēma- kreditēšana, lielais pieprasījums pēc tiem un valdības inflācijas plāns, kas samazina kredīta izsniegšanas iespējas.
Darbs sastāv no 4 daļām.
Pirmajā nodaļā izklāstīts teorētiskais apskats, apskatīta LKB kredītpolitika. Nodaļā sniegtas definīcijas, kredīta funkcijas un kredīta iedalījums, aprakstīti kreditēšanas pamatprincipi un kredīta pamatformas, aprakstīts kredītrisks, kredītspējas novērtēšanas metodes un kredīta kontrole.
Otrajā daļā analizēts kredītportfelis Latvijas Krājbankā. Dots salīdzinājums ar piedāvātajiem kredītu veidiem Hansabankā, Unibankā, Parex bankā, kā arī parādītas pozitīvās un negatīvās iezīmes kredītproduktu piedāvājumā.
Trešajā daļā autors izsaka savas prognozes un ieteikumus kreditēšanā konkurētspējas palielināšanai Latvijas Krājbankā.
Pēdējos gados valsts ekonomika ir attīstījusies ļoti strauji, to lielā mērā noteica Eiropas Savienības fondu līdzekļi un ārvalstu investoru ieguldījumi . Pateicoties aizņemto līdzekļu pieejamībai, auga arī iedzīvotāju labklājība, kas rezultātā palielināja iekšējo patēriņu. Strauji augot patēriņam, inflācija sasniegusi rādītāju, kas ietekmē ikvienu no mums, jo preces, ko patērējam ikdienā, un pakalpojumi kļūst aizvien dārgāki. Arī raugoties plašāk, piemēram, analizējot ārējas tirdzniecības datus, mēs novērojam disbalansu starp importu un eksportu. Ir pienācis brīdis, kad apzināmies, ka tā turpināt nevar. Tāpēc ir ieviest vairāki ierobežojumi, kas ietekmējuši arī bankas, konkrēti- kreditēšanu.
Pēdējo gadu laikā kreditēšanas apjomi mājsaimniecībām auguši gandrīz par 100%. Tas nozīmē, ka cilvēki uzņēmušies saistības vairāku desmit gadu garumā: izmantojot kredītus, iegādātas mājas, iedzīve, automašīnas. Labi, ja cilvēks aizņemas pārdomāti un nopietni izvērtē, vai spēs aizņēmumus atdot. Ja ir stabils darbs un garantēti ienākumi, sarežģījumi nerodas. Taču ir cilvēki, kuri vēlas labi dzīvot tūlīt un tagad, neizvērtējot savas iespējas apmaksāt paņemtos kredītus. Parastā kļūda- aizņēmumu apjomi attiecībā pret ieņēmumiem un citiem tēriņiem ir pārvērtēti. Tāpēc 2007.g.vasarā pieņemtajos normatīvajos aktos iestrādātas izmaiņas, kas virzītas uz to, lai mudinātu cilvēkus uz atbildīgu kredīta ņemšanu. …
