Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:773028
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.07.2022.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 24 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    5
1.  Stikls, to regulējošā likumdošana un ilgtspējība    7
1.1.  Krāsainais stikls    7
1.1.1.  Stikla ražošana    7
1.1.2.  Stikla otrreizējās pārstrādes process    8
1.2.  Tiesiskā bāze    10
1.2.1.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK    10
1.2.2.  Iepakojuma likums    11
1.2.3.  Noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam iepakojumam    14
1.3.  Ilgtspējīga attīstība    17
1.3.1.  Atkritumu rašanās novēršanas valsts programma    17
1.3.2.  Atkritumu apsaimniekošanas politikas īstenošanā izmantotie instrumenti    20
1.3.3.  Ietekme uz vidi un iespējamie ieguvumi    23
2.  Esošā situācija Eiropas Savienībā un Latvijā    26
2.1.  Apskats par Eiropas Savienības atkritumu struktūru    26
2.1.1.  Sadzīves atkritumi kilogramos uz vienu iedzīvotāju    26
2.1.2.  Stikla īpatsvars sadzīves atkritumos    28
2.1.3.  Stikla atkritumu tirdzniecība Eiropā    29
2.2.  Apskats par Latvijas sadzīves atkritumu struktūru    31
2.2.1.  Stikla atkritumu īpatsvars sadzīves atkritumos    31
2.2.2.  Stikla atkritumu īpatsvars sadzīves atkritumos    33
2.2.3.  Iekšzemes kopprodukta ietekme uz atkritumu daudzuma izmaiņām    35
2.2.4.  Sabiedrības attieksme par depozīta sistēmu    37
3.  Stikla lausku ilgtspējīgas izmantošanas iespējas    40
3.1.  Stikla iepakojuma atkārtota izmantošana    40
3.1.1.  Ilgtspējīga koncepcija    40
3.1.2.  Pārstrādāta stikla pielietojums    41
3..2  Stikla lausku izmantošanas iespējas    45
3.2.1.  Stikla lausku alternatīvās izmantošanas iespējas    45
3.2.2.  Stikla lausku pielietošana kā cementa aizvietotājs pašblīvējošā betonā    46
3.2.3.  Stikla lausku izmantošana smilšu aizvietošanai pludmalēs    47
3.2.4.  Stikla lausku izmantošana ainavu veidošanā    49
3.2.5.  Stikla lausku izmantošana hidroponikā    50
3.3.  Ekoloģiskā SVID analīze    52
3.4.  Intervijas    54
3.4.1.  LMA Funkcionālā dizaina apakšnozares docente Aija Freimane    54
3.4.2.  Biedrības “Zaļā Brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga    56
  Secinājumi un priekšlikumi    59
  Bibliogrāfisko norāžu saraksts    61
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi un priekšlikumi
Autorei no darba izriet šādi secinājumi:
1. Neskatoties uz to, ka iedzīvotāju skaits Latvijā joprojām samazinās, radīto atkritumu daudzums tikai pieaug. 2015. gadā uz vienu iedzīvotāju Latvijā tika radīti 433 kg atkritumu.
2. Latvijā tiek otrreizēji pārstrādāti tādi materiāli kā plastmasa, makalatūra un metāls, bet stikla pārstrādes rūpnīca vēl aizvien nav izveidota. Līdz ar to, stikla atkritumi nonāk atkritumu poligonos, eksportēti uz citām valstīm pārstrādei, kā arī iedzīvotāji mēdz tos izmest dabā, kas savukārt rada papildus piesārņojumu un neestētisku ainu dabā.
3. Stikla atkritumus ir nepieciešams šķirot un nodot otrreizējai pārstrādei, jo stikls dabā nesadalās, bet to ir iespējams pārstrādāt bezgalīgi. Tā atkārtota pārstrāde ļauj samazināt izejvielu patēriņu, tiek patērēts par 32% mazāk enerģijas, par 20% samazinās gaisa piesārņojums un par 50% samazinās ūdens piesārņojums, ja jauna stikla ražošanā tiek izmantots atkārtoti pārstrādāts stikls.
4. Dalītā šķirošanas sistēma nemotivē patērētāju šķirot atkritumus, un patreiz šī sistēma nenodrošina stikla šķirošanu starp bezkrāsaino un krāsaino stiklu. Iepakojums šajā sistēmā tiek sasists, kas padara iepakojumu nederīgu atkārtotai izmantošanai, līdz ar to ir jānodod otrreizējai pārstrādei.
5. Valstīs, kur ieviesta gan depozīta sistēma, gan dalītā šķirošanas sistēma, ir augstāki iepakojuma apsaimniekošanas un pārstrādes rādītāji. Depozīta sistēma motivē patērētāju atgriezt izlietoto iepakojumu, ko iespējams atkārtoti izmantot, jo netiek bojāts kā tas, ko iemet šķirošanas konteinerā pie dalītās sistēmas.
6. Stikla atkritumu daudzums, kas tiek noglabāts poligonos aizvien pieaug un tā apglabāšana nav ilgtspējīgs risinājums, jo nerisina problēmu ar pieaugošo atkritumu daudzumu. Atkritumu poligonu kapacitāte ir ierobežota un prasa līdzekļus gan tā uzturēšanai, gan rekultivācijai. Pieaugot atkritumu skaitam un izvēloties to apglabāšanu, tiek radīta nepieciešamība pēc jaunu poligonu izveides, kas savukārt paaugstina poligonu uzturēšanas izmaksas un vides piesārņojumu, kas arī prasa līdzekļu ieguldījumu piesārņojuma novēršanai.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties