Starptautiskās uzņēmējdarbības iekšējās un ārējās vides mijiedarbības modeļi
Ar terminu “multinacionāls” tiek raksturots uzņēmums, kura darbība pārsniedz nacionālas valsts robežas un ietiecas starptautiskajā tirgū. Literatūrā jēdzienam “multinacionāls uzņēmums” pastāv dažādas definīcijas , kas ietver noteiktus kritērijus, pēc kuriem uzņēmumu var uzskatīt par multinacionālu : filiāļu un ražotņu skaits ārvalstīs, noteikts minimālais apgrozījums u.c.1 Starptautisku uzņēmumu klasificēšanai tiek izmantoti arī termini “multinacionāla korporācija”, “transnacionāla kompānija”, kas ietver dažādas nianses – par transnacionālu korporāciju mēdz uzskatīt uzņēmumu, kura vadošā firma pieder vienas valsts uzņēmējiem, bet filiāles atrodas dažādās pasaules valstīs, savukārt multinacionālas korporācijas vadošais uzņēmums pieder divu vai vairāku valstu uzņēmējiem, bet filiāles tāpat atrodas ārzemēs2. Jāpiezīmē, ka angļu valodas terminiem ne vienmēr var atrast atbilstošu tulkojumu latviešu valodā, un labskanības nolūkos ir jāaprobežojas ar terminiem “uzņēmums” vai “firma”. Šajā darbā tiks aplūkoti multinacionāla uzņēmuma darbības aspekti maksimāli plašā izpratnē.
Amerikāņu autors Kenets Meisons (Kenneth Mason) multinacionālo korporāciju ir nodēvējis par mūsdienu centrālo institūciju3, salīdzinot to ar Baznīcu viduslaikos un armiju Senās Romas impērijā. Par iemeslu šim salīdzinājumam tiek minēti korporāciju pārvaldītie fiziskie, finansu un cilvēciskie resursi, kā arī sociālā un ekonomiskā vara, autoritāte un ietekme. Jāpiekrīt minētajam autoram, ka vareno multinacionālo uzņēmumu rokās ir koncentrēta sociālā vara – kas apzināti cenšas manipulēt ar masu apziņu, formēt un pārveidot sabiedrības vērtību sistēmu sev izdevīgā virzienā, ar reklāmas un propagandas līdzekļiem veidojot merkantilu patērētāju sabiedrību . K.Meisons multinacionālajām korporācijām pārmet arī surogātkultūras invāziju caur šo uzņēmumu finansētajiem sabiedrības plašsaziņas līdzekļiem – radio un televīziju. 1 Ņemot vērā, ka šīs bažas ir paustas 20.gadsimta 80.gadu vidū, varam tikai nojaust, cik tālu ir attīstījies patērētāju subkultūras slānis divdesmit gadu laikā, pilnveidojoties un attīstoties informācijas kanāliem un tehnoloģijām.…