-
Kopīpašuma reālā sadale
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 6 | |
1. | Kopīpašuma jēdziena un veidu analīze | 9 |
1.1. | Dalītā kopīpašuma raksturojums | 11 |
1.2. | Nedalītā kopīpašuma raksturojums | 12 |
1.3. | Kopīpašuma jēdziens Civillikuma izpratnē | 17 |
2. | Kopīpašnieka rīcības brīvību regulējošas tiesību normas un to nelabvēlīgums kopīpašuma attiecību saglabāšanai | 21 |
2.1. | Kopīpašnieka rīcība ar kopējo lietu | 21 |
2.2. | Kopējas lietas lietošana | 26 |
2.3. | Kopīpašnieka tiesība rīkoties ar domājamo daļu un šīs daļas funkcijas | 33 |
2.4. | Nekustamas lietas kopīpašnieku pirmpirkuma un izpirkuma tiesība | 36 |
3. | Kopīpašuma izbeigšanas ar dalīšanu analīze | 41 |
3.1. | Kopīpašuma izbeigšanas metodes un kritēriji | 45 |
3.2. | Kopīpašuma reāla sadale | 49 |
3.3. | Kopējās lietas piespriešana vienam kopīpašniekam | 49 |
3.4. | Kopējās lietas pārdošana | 52 |
3.5. | Loze kā dalīšanas veida noteikšanas līdzeklis | 52 |
4. | Kopīpašuma reālas sadales praktiskā norise un ar to saistītās problēmsituācijas | 54 |
4.1. | Kopīpašuma reālās sadales tiesiskais regulējums un normatīvo aktu jaunrades ieguvumi | 58 |
4.2. | Iespējamās problēmas, realizējot kopējā nekustamā īpašuma reālo sadali | 61 |
Secinājumi un priekšlikumi | 68 | |
Literatūras un avotu saraksts | 71 | |
Pielikumi | 78 |
Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi
1. Kopīpašnieku attiecības ir īpašs attiecību veids, kurā persona var baudīt tiesības uz lietu līdz ar citām personām, turklāt īpašuma tiesības uz noteiktu lietas daļu pieder katram no kopīpašniekiem. Kopīpašniekus CL 1067.-1075. p. minētajās normās, kuras regulē dalīta kopīpašuma institūtu, saista tikai mantiskās attiecības, viņus nesaista nekādas citas – ne personiskās, ne saistību tiesiskās attiecības, kā tas ir laulības pastāvēšanas laikā vai civiltiesiskai sabiedrībai pastāvot.
2. Jebkura kopīpašnieka tiesiskā vai faktiskā rīcība ar kopējo lietu vai tās daļu realizējama tikai ar visu pārējo kopīpašnieku piekrišanu, tāpēc kopīpašnieka tiesība ir nabadzīgāka satura ziņā nekā viena īpašnieka gadījumā.
3. Kopīpašnieku vienošanās ir viena no svarīgākajām labvēlīgu attiecību dibināšanās stadijām, jo vienprātība rīcībā ar kopējo lietu atbrīvo no daudzām neērtībām, konfliktsituācijām. Nesaprašanos vairo neziņa par kopīpašnieku tiesībām un pienākumiem. Jāatceras, ka vienošanās par kopējas lietas dalītu lietošanu nenozīmē kopīpašuma izbeigšanos.
4. Domājamā daļa kopīpašumā veido atsevišķas ekskluzīvas tiesības priekšmetu, tā ir patstāvīgs civiltiesiskās apgrozības priekšmets, ar kuru katrs kopīpašnieks rīkojas pēc saviem ieskatiem, izņemot faktisko rīcību. Kopīpašnieka domājamai daļai ir īpaša „mērauklas” funkcija īpašnieku ienākumu un izdevumu sadalīšanā.
5. Kopīpašnieku pirmpirkuma tiesība izriet no kopīpašuma būtības un ir vērsta uz to, lai izvairītos no svešu personu „ienākšanas” kopīpašumā bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas. Kad viens no kopīpašniekiem pārdod savu domājamo daļu trešai personai, viņš savā vietā „ieved” svešu personu, kuras kļūšana par kopīpašnieku var būt nevēlama pārējiem kopīpašniekiem, piemēram, ja personas ir no dažādām pilsētām, ar dažādu dzīves veidu, interesēm, mērķiem, spējām strādāt lauksaimniecībā.
…
Bakalaura darba apjoms: 78 lpp., 1 shēma, 2 tabulas, 3 pielikumi, 79 literatūras avoti. Atslēgas vārdi: kopējā lieta, domājamā daļa, rīcības aprobežojums, vienošanās, neērtība, nesaskaņas, kopīpašuma izbeigšanās, reālā sadale. Pētījuma mērķis: izpētīt kopīpašuma institūta būtību civiltiesībās un kopīpašuma reālās sadales nepieciešamību. Pētījuma uzdevumi: • izpētīt un izanalizēt CL 1067.-1075. kā arī sevišķu pantu noteikumus, kuri regulē kopīpašuma institūtu; • izpētīt kopīpašuma institūta vēsturisku attīstību; • izpētīt kopīpašuma tiesību pozitīvo un negatīvo saturu; • izpētīt normatīvos aktus, kas regulē kopīpašuma institūta darbību; • izanalizēt kopīpašuma izbeigšanas variantus un tā iemeslus; • izpētīt kopīpašuma reālo sadali regulējošo normatīvo aktu bāzi; • izdarīt secinājumus un priekšlikumus par kopīpašuma institūta būtību, tā izbeigšanās iespējamību un nepieciešamību. Pētījuma objekts: kopīpašuma institūts civiltiesībās un tā izbeigšanās ar reālo sadali process. Pētījuma priekšmets: kopīpašnieka statusu un kopīpašuma sadali regulējošās tiesību normas. Pētījuma hipotēze: kopīpašuma institūtu regulējošās Civillikuma tiesību normas ir nelabvēlīgas kopīpašuma attiecību turpināšanai. Pētījuma metodes: • vēsturiskā metode; • salīdzinošā metode; • socioloģiskā metode; • analīze; • dedukcija. Pētījumā iegūtie rezultāti: izpētot un izanalizējot zinātnisko literatūru un normatīvo aktu bāzi, kas regulē kopīpašuma institūtu, autore sasniedza pētījuma mērķi, izvirzītā hipotēze apstiprinājās. Secinājumi, priekšlikumi un rekomendācijas: kopīpašuma izbeigšana ar reālo sadali piešķir kopīpašniekiem iespēju turpināt individuāli lietot, valdīt, iegūt visus labumus no tās pašas lietas, ko viņi agrāk lietoja, bet vienošanās par kopējas lietas dalītu lietošanu nākamajam kopīpašniekam uzvel vēl smagāku aprobežojumu, nekā to pēc likuma jau izdara pati lietas atrašanās kopīpašumā.
- Kopīpašuma reālā sadale
- Kopīpašuma tiesības
- Šķietama un reāla tiesību normu kolīzija
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Nekustamā īpašuma tirgus attīstība Latvijā
Diplomdarbs augstskolai87
-
Latvijas un Eiropas Savienības attiecības laika posmā no 1993.-2002.gadam
Diplomdarbs augstskolai61
-
Nekustamā īpašuma – Rīgas dzīvokļu tirgus – attīstība, problēmas un tendences
Diplomdarbs augstskolai75
-
Pierādījumi civilprocesā
Diplomdarbs augstskolai81
Novērtēts! -
Privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšana un apsaimniekošana
Diplomdarbs augstskolai59
Novērtēts!