Mūsdienu cilvēkam, lai izdzīvotu, nav nepieciešams būt fiziski aktīvam. Viņam nav nepieciešams medīt, vākt ogas, augus vai malku. Mūsdienās pēc darba dienas pavadīšanas datora ekrāna priekšā mēs ar liftu nobraucam lejā uz autostāvvietu, lielveikalā uz otro stāvu uzbraucam augšā pa slīdošām kāpnēm, pārtikas veikala plauktus rindām citu aiz cita klāj enerģiju saturoša barība. Tā ir barība, kas nereti ir taukaina vai cukuraina. Pēc sasprindzinošās iepirkšanās tūres mēs atslābināmies mājās mierīgā gaisotnē ar televizora tālvadības pulti rokā. Iegādātajiem uzkožamiem un atspirdzinošiem dzērieniem virsū uzēdam picu, kas tiek atvesta uz mājām un pienesta klāt pie durvīm.
Vairākās jomās mums, protams, klājās daudz labāk nekā mūsu senčiem. Tomēr patiesība ir tāda, ka samazināta fiziskā aktivitāte, stress un nepareizs uzturs mūs ietekmē ļoti negatīvi. Slimības un ievainojumi, ko var attiecināt uz neaktivitāti, ir mūsdienu Rietumu pasaules lielākā veselības problēma. Visiem sabiedrības locekļiem ir svarīgs uzdevums, proti, pretoties šīm problēmām.
Sekmes nav rodamas modes noteiktajā treniņa apģērbā vai moderni iekārtotajos veselības centros. Fiziskā treniņa sekmes ir tieši atkarīgas no psiholoģiskās sagatavotības, spējas efektīvi izmantot treniņa atvēlēto laiku, tas ir, pārspēt pašam sevi, piepūlēties un mainīt savu spēju robežas, ir tas izšķirošais faktors. Ir jāiemācās pieņemt vai pat īslaicīgi panest fizisku nepatiku un sāpes.
Var teikt, ka uz rezultātu orientēts treniņš sastāv no apmēram 30% tehnikas/zināšanām un 70% virzību uz sasniegumiem. Atkarībā no savām ambīcijām attiecīgi izvēlamies, cik pamatīgi ir jātrenējas, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Visi tie, kuri domā, ka savu ķermeni var attīstīt, virzoties uz priekšu par mazākās pretestības ceļu, vienkārši vilsies. Trenējoties intensīvi un vispusīgi, rezultāti tiks sasniegti. Dažādība un jaunu treniņu veidu atklāšana palielina vēlmi un galvenais motivāciju.
Mūsdienu personības daudzveidīgo darbības jomu lokā kustību aktivitāte un sportošana soli pa solim iegūst uzmanības cienīgu vietu daudzu cilvēku dzīvē. Lai arī mazkustība un neveselīga dzīvesveida problēmas ir ļoti aktuālas dažādu vecumu un darbības jomu sociālajās grupās, tomēr sports un kustību aktivitāte arvien biežāk tiek skatīti kā būtiska ik dienas sastāvdaļa. To apliecina gan straujā sporta skolu, klubu un citu organizāciju dalībnieku skaita palielināšanās, gan arī aizvien pieaugošā sporta pasākuma popularitāte. Ar katru gadu palielinās to cilvēku skaits, kas pievēršas sporta darbībai un interesējas par jautājumiem, kuri skar gan sporta darbības pedagoģiskos un metodoloģiskos, gan arī psiholoģiskos ietekmes veidus.
Ja 20. gadsimtā sportu asociēja ar noteiktiem cilvēku speciāli organizētu, ilgstošu treniņu un sacensību darbību, tad mūsdienās termins ,,sports” tiek skatīts daudz plašākā kontekstā. Tās ir gan pastaigas un jebkuras fiziskās aktivitātes, gan sports skolā, gan sports visiem, gan arī augsto sasnieguma sports. …
