Raugoties vēsturē, lielākais ugunsgrēks divdesmitā gadsimta miera laikos ir Ludzas degšana 1938. gada 11.jūnijā. Uguns iznīcināja sešus pilsētas kvartālus – 371 ēku, tai skaitā 194 dzīvojamās mājas, 119 veikalus un 126 saimniecības ēkas. Nepilnās divās stundās viss pilsētas centrs bija liesmu pārņemts. Ne tikai koka, bet arī divstāvu mūra nami ar skārda jumtiem lielajā svelmē aizdegās dažos mirkļos. Karstums ap degošajām mājām radīja tādu kā viesuli, kas cēla gaisā ielu smiltis un dzirksteles. Vairums no tām bija celtas vēl cara laikos, kad celtniecības noteikumi ļāva būvēt mājas bez mūra robežsienām un cieši blakus vienu otrai (pat 45 centimetru atstatumā). Tāpēc arī ugunsgrēka gadījumā liesmas ļoti ātri varēja pārsviesties no ēkas uz ēku. Tas arī bija ugunsgrēka vērienīguma cēlonis. «Jaunākās Ziņas» piebilda, ka, būvējot ēkas pēc tolaik Latvijā pastāvošiem noteikumiem (vismaz astoņu metru attālumā vienu no otras), šādas nelaimes neatkārtosies. [1].
Arī šobrīd koksnes produktu pielietojums būvniecībā ir samērā ierobežots vairāku apsvērumu dēļ, un viens no būtiskākajiem iemesliem ir uzskats par koksnes uguns nedrošību. Koksne nav nedegošs materiāls, taču tas ir materiāls ar prognozējamām uguns izplatības īpašībām, ko var ievērot projektējot ēkas. Pie tam, kombinējot ar atbilstošiem apdares materiāliem, ir iespējams samazināt degšanas intensitāti un uguns izplatību koksnes materiālu konstrukcijās. Latvijā koksni izmanto galvenokārt nelielu dzīvojamo ēku celtniecībā, lielākās ēkās, piemēram, skolās, sporta hallēs u.c., to izmanto jumta konstrukcijās. Koksne pēc vidusmēra patērētāju domām ir neizturīga, piemērota vienīgi pagaidu risinājumiem, arī daudzi arhitekti un dizaineri uzskata, ka tā nav piemērots celtniecības materiāls. Ļoti bieži tiek apšaubīta koksnes ugunsdrošība. Kopumā profesionāļi koksni vērtē kā mazvērtīgāku salīdzinājumā ar citiem konstrukciju materiāliem – tēraudu vai betonu.
Koku celtniecībā izmanto tā labo īpašību dēļ:
1.Vienkārša apstrāde
2.Mazs pašsvars
3.Augsta stiprība attiecībā pret pašsvaru
4.Ilggadība (pareizi izveidotās konstrukcijās)
5.Maza siltumvadāmība
Tomēr kokam piemīt arī celtniecības praksē vērā ņemami trūkumi:
1.Dagamība un viegla pašaizdegšanās
2.Iespējama ūdens uzsūce un hidroskopiskums
3.Vāja pretestība pret bioloģisko faktoru iedarbību (grauzēji, kukaiņi, mikroorganismi, sēnes)
4.Briešana un sarukšana, mirkstot un žūstot, pie tam atšķirīgi dažādos virzienos.
Koka celtnes mūžs var būt ļoti ilgs, ja vien tiek nodrošināta pareiza iebūvēšana un labi ekspluatācijas apstākļi.
Koksne ir degošs materiāls, tās degšanas procesu ietekmē daudzi faktori, kuru ietekmes būtiskums nav izpētīts. Lai novērstu potenciālās barjeras koksnes produktu pielietošanai būvniecībā, kas varētu rasties informācijas trūkuma dēļ, nepieciešams veikt pētījumus par koksnes materiālu uguns reakciju ietekmējošajiem faktoriem, kā arī par ugunsdrošības uzlabošanas iespējām un praktiskiem paņēmieniem. Ar 2008. gada 1. martu Latvijā stājās spēkā jaunais būvnormatīvs LBN 201-07 „Būvju ugunsdrošība”, kas paredz būvizstrādājumu pielietošanu izmantojot būvizstrādājumu klasifikāciju gan ugunsdrošībā, gan uguns reakcijā. Tādēļ kļūst aktuāla problēma par būvniecības produktu pielietošanu saskaņā ar jauno normatīvu, tai skaitā tādu koksnes produktu, kuru uguns reakcijas un ugunsizturības parametri nav zināmi.…
