Nobeigums
Latvija ir jauna demokrātija, jo kopš neatkarības atjaunošanas ir pagājuši 16 gadi. Neapšaubāms ir tas, ka valsts atrodas pārejas procesā, kura laikā joprojām notiek demokrātijas konsolidācija. Tas nozīmē, ka sociālajā un politiskajā sfērā notiek pārmaiņas, kas vienlaikus saistītas ar vairākām problēmām. Balstoties uz demokratizācijas procesu pētnieka S.Hantingtona iedalījumu par grūtībām, ar ko saskaras pārejas valstis , jāatzīst, ka Latvijā pašreiz aktuālas ir kontekstuālās un sistēmiskās problēmas, precīzāk, ar demokrātiskās pilsoniskās un politiskās kultūras veidošanos un institūciju funkcionēšanu saistīti jautājumi.
Politiskie institūti Latvija ir izveidoti un darbojas, tomēr augstāk minētās problēmas ir raksturīgas, t.sk., arī valdību veidošanas procesam.
Kā parlamentārā valstī ierasts, arī Latvijā izpildvaras kodolu veido tieši koalīcijas valdība, kuras stabila un ilgstoša darbība ir būtiska ne vien visas politiskās sistēmas kontekstā, bet arī valsts kopējai attīstībai. Valdības darbības posmus ir neiespējami un faktiski arī nav nepieciešams nodalīt, tomēr koalīcijas veidošanas process var tikt uzskatīts par īpaši nozīmīgu, jo lielā mērā ietekmē, kāda būs valdības darbība pēc tam.
Tā kā Latvijā trīspadsmit gadu laikā kopš 1993.gadā notikušajām 5.Saeimas vēlēšanām ir izveidotas vienpadsmit koalīcijas valdības, jāsecina, ka katras vidējais darbības laiks ir īss. Lai gan valdību veidojošās partijas un personālijas ir mainījušās mazāk, tomēr tik nestabilas valdības var radīt pamatotas šaubas par iespēju garantēt kontinuitāti savā darbībā, jo liela laika daļa tiek pavadīta savstarpējo nesaskaņu kārtošanai. Darba autore uzskata, ka ļoti svarīgi ir tas, kā norit tieši koalīcijas veidošanas process, jo tas atstāj ietekmi uz valdības turpmāko funkcionēšanu. Tas, kāda ir bijusi sadarbība vai konflikti valdības tapšanas laikā, cik ātri vai lēni koalīcija ir izveidota, cik viegli vai sarežģīti ir bijis vienoties par rīcībpolitikām vai amata kandidātiem, var attiecīgi arī atvieglot vai apgrūtināt valdības funkcionēšanu pēc apstiprināšanas parlamentā. Tādēļ par darba mērķi tika izvirzīts izpētīt, kā valdības dzīvotspējīgumu ietekmēja tieši valdības veidošanas process un tā īpatnības.
Jāatzīst, ka koalīcijas valdību veidošanas process parlamentārās demokrātijās ir plaši pētīts kopš 20.gs. piecdesmitajiem gadiem. Teorētiskajā diskursā šis jautājums apskatīts no diviem dažādiem skatupunktiem, kas attīstījušies autonomi un nesaistīti – „spēļu teorija”, kas tiek uzskatīta par Amerikas tradīciju, un Eiropas skola. Tomēr, lai gan šo abu teorētisko virzienu pamatpieņēmumi un metodes atšķirības, tos vieno mēģinājumi izskaidrot un izprast valdību veidošanu procesu. Tas tiek darīts, pētot pastāvošo izpildvaras koalīcijas tapšanas gaitu un īpatnības, noskaidrojot likumsakarības un izstrādājot shēmas, uz kuru pamata tiek veidoti teorētiski modeļi, kas tiek tālāk izmantoti, lai prognozētu nākošo koalīciju sastāvu un darbību. …
