Šobrīd Latvijā ir 2256 ezeri, kas lielāki par 1 ha. No tiem 11.6% ezeru ir lielāki par 50 ha. Ezeru kopplatība ir aptuveni 1000 km2, tie aizņem 1.5% Latvijas teritorijas. Latvijā ir 2.3 miljoni iedzīvotāju - katram 411 m2 ūdens klāja - pietiekami daudz, lai mierīgā vasaras vakarā ieirtu laivu vai izmestu spiningu, bet pārāk maz, lai aizmirstu mūsu kopējās rūpes un atbildību. Pie tam ezeri ir ļoti dažādi - gandrīz tikpat dažādi kā cilvēki - un viena mēraukla nav derīga ne vieniem, ne otriem.
Ezeri ir trauslākie - visvieglāk ievainojamie un visātrāk izzūdošie - ainavas elementi, atšķirībā no upēm tiem piemīt zemas pretošanās spējas nelabvēlīgu apstākļu iedarbībai. Nenovērtējama ir ezeru loma ekoloģiskā līdzsvara un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Ezeriem ir liela ekonomiska nozīme (tūrisms, rekreācija, rūpnieciskā zveja, ūdensputnu medības, pilsētu ūdensapgāde, sapropeļa un niedru ieguve).
2000. gada 22. decembrī Eiropas Savienībā stājās spēkā Direktīva 2000/60/EK- Ūdens struktūrdirektīva, ar kuru izveidot sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, tā lika sarosīties vides aizsardzības un ūdenssaimniecības speciālistiem gan ES dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs. Tā piedāvāja racionālāk plānot, kā aizsargāt un uzlabot ūdeņus upēs, ezeros, jūrās un pazemē (turklāt - ņemot vērā ūdens apriti dabā). Vienlaikus direktīva uzdeva gan sakārtot likumdošanu (lai visās valstīs būtu vienādi spēles noteikumi), gan apzināt pašreizējo ūdeņu stāvokli un iegūt papildu datus monitoringa ceļā (lai saprastu, cik labā vai sliktā situācijā esam), gan uz situācijas raksturojuma pamata izveidot rīcības programmu (lai uzlabotu ūdeņu kvalitāti un neļautu tai pasliktināties). Visus šos paveicamos darbus var iedalīt piecos posmos:
1.sagatavot upju baseinu (Daugavas (tajā ietilpst Kālezers), Lielupes, Gaujas, Lielupes) ekoloģisku un ekonomisku raksturojumu, kā arī izvērtēt tās antropogēnās slodzes, kas ietekmē virszemes un pazemes ūdeņus;
2.izstrādāt un īstenot ūdeņu monitoringa programmu, kuras uzdevumus nosaka iepriekš veikta izvērtējuma atziņas;
3.izvirzīt sasniedzamos mērķus katram ūdensobjektam;
4.izstrādāt pasākumu programmu, lai sasniegtu izvirzītos mērķus;
5.īstenot programmu un nepārtraukti sekot līdzi tās sekmēm.
Savukārt ezeru pārvaldes darbības kompetencē ietilpst jautājumi, kas saistīti ar ezeru izmantošanu (aizsardzību) atjaunošanu. Ezeru pārvaldes būtiska sastāvdaļa ir informācijas sistēma, tās nepieciešamība uzsvērta Ministru Kabineta 1995.gadā apstiprinātajā Vides aizsardzības politikas plānā. Informācijas sistēmas uzdevums - nodrošināt lēmumu pieņēmējus un sabiedrību ar savlaicīgu, interpretētu un ticamu informāciju. Informācijas sistēma sevī ietver vairākus posmus:
1.vides monitorings - datu ieguve un analīze;
2.datu interpretācija un informācijas sagatavošana;
3.informācijas pieejamības nodrošinājums (piemēram, datu bāze on-line versijā).
Diemžēl patreizējā informācijas sistēma nepilda savus uzdevumus, jo monitorings tiek veikts tikai 5 ezeros, atsevišķi pētījumi vēl 6 ezeros; joprojām nav izstrādāta ezeru stāvokļa novērtēšanas sistēma; esošie dati parasti nav interpretēti un ir grūti pieejami.
Kālezers (citi nosaukumi- Vesetas ezers, Kāla ezers, Kāls, Kāļa ezers) ietilpst Vestienas ezeru grupā, tā kods Latvijas ūdenstilpju klasifikatorā- 42480 [33]. Kālezers atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē 189,6 m vjl, Madonas rajona Vestienas pagastā, 1.5 km uz rietumiem no Vestienas centra.…
