Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:238969
 
Vērtējums:
Publicēts: 31.05.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Akadēmiskais
Literatūras saraksts: 85 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Satura rādītājs    2
  Anotācija    3
  Annotation    4
  Saīsinājumu saraksts    5
Ievads    6
No apdrošināšanas tiesiskā aspekta izrietošie strīdi un to risināšanas veidi    9
2.1  Iesaistītās puses    9
2.2  Dažādie strīdu risināšanas veidi    25
2.2.1  Apdrošināšanas ombuds    27
2.2.2  Tiesas    29
2.2.3  Škīrējtiesa    31
Jurisdikcijas aktuāli problēmjautājumi apdrošināšanā un pārapdrošināšanā    36
3.1  Jurisdikicjas aktuāli problēmjautājumi ES nacionālās apdrošināšanas tirgus ietvaros    39
3.2  Jurisdikcijas aktuāli problēmjautājumi ES nacionālās pārapdrošināšanas tirgus ietvaros    66
3.3  Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumi, kas noslēgti ar elektronisku līdzekļu palīdzību    72
3.4  Jurisdikcijas aktuāli problēmjautājumi apdrošināšanā un pārapdrošināšanā Latvijā    75
Secinājumi    79
Priekšlikumi    82
Izmantoto avotu un literatūras saraksts    84
Galvojums    92
Norāde par maģistra darba aizstāvēšanas rezultātiem    93
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas Republikas Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma pirmajā pantā termins “apdrošināšana” tiek skaidrots kā “apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā iespējamā zaudējuma riska nodošana apdrošinātājam”. Savukārt, Amerikas Riska un Apdrošināšanas Asociācijas Apdrošināšanas Terminoloģijas Komisija (Commission on Insurance Terminology of the American Risk and Insurance Association) apdrošināšanu definē nedaudz plašāk: “Apdrošināšana ir nejaušu iespējamo zaudējumu apvienošana kopējā fondā, pārvietojot šādus riskus apdrošinātājiem, kas piekrīt atlīdzināt apdrošinātajiem šos zaudējumus, sniegt citus finansu labumus riskiem iestājoties, vai sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar risku.” Lai arī definīcijas nedaudz atšķiras viena no otras, abām tām būtība ir viena – zaudējumu risks no vienas personas tiek nodots citai. Viena no šīm personām ir apdrošinājuma ņēmējs - persona, kas zaudējuma risku nodod, un otra – apdrošinātājs – persona, kas to pieņem.
Vispārējās globalizācijas tendence ir ietekmējusi arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas tirgus, tie arvien lielākā mērā paliek starptautiski, kas nozīmē, ka viena apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līguma noslēgšanā var tikt iesaistītas puses no dažādām valstīm un likumdošanām. Runājot konkrētāk, attiecībā uz Eiropas Savienību, pirmie soļi reāla vienota ES apdrošināšanas tirgus radīšanai tika sperti 1973. gadā, ar pirmās paaudzes apdrošināšanas direktīvu palīdzību radot iespēju brīvi dibināt nedzīvības apdrošināšanas kompānijas. Tādejādi vienas dalībvalsts apdrošināšanas sabiedrība varēja izveidot filiāles vai pārstāvniecības citā dalībvalstī.
Otrās paaudzes ES apdrošināšanas direktīvu galvenais mērķis bija sniegt brīvību apdrošināšanas sabiedrībām veikt industriālo un komerciālo risku apdrošināšanu (īstenots 1999. gadā), kā arī autotransporta apdrošināšanu (īstenots 1992. gadā). Šīs direktīvas ļāva apdrošinātājiem veikt tā saukto “pārrobežu” tirdzniecību (cross-border sales) citās ES dalībvalstīs, kas nozīmē to, ka tika dota iespēja veikt apdrošināšanu citu dalībvalstu teritorijā faktiski bez šajā valsts teritorijā esošas savas pārstāvniecības vai filiāles palīdzības. Lielu komerciālu risku apdrošināšana kopš tā laika nonāca apdrošinātāja dibināšanas vietas valsts kontrolē (home country control). Kas attiecas uz autotransporta apdrošināšanu, tad katrai valstij tika dotas iespējas piemērot atrašanās vietas valsts kontroles principu, ko arī visas valstis izņemot Apvienoto Karalisti un Nīderlandi izmantoja. Otrās paaudzes direktīvām bija nozīmīga ietekme uz komerciālo risku apdrošināšanu. Tādas valstis kā Īrija un Luksemburga izveidoja labvēlīgus apstākļus tādu apdrošināšanas sabiedrību izveidei, kuras varēja veikt bezrobežu/pārrobežu apdrošināšanu ES ietvaros. Jaunu apdrošināšanas sabiedrību rašanās nozīmēja tirgus kapacitātes palielināšanos, kas savukārt noveda pie intensīvas konkurences un cenu krišanās1. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −26,97 €
Materiālu komplekts Nr. 1194063
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties